Spēka izrādīšana
Krievijas Gaisa spēku stratēģiskie bumbvedēji ne reizi vien ir parādījušies virs Atlantijas okeāna. Krievijas un Lielbritānijas savstarpējo attiecību saasināšanās laikā pagājušā gada vidū bumbvedējus vairākkārt pamanīja Karaliskie Gaisa spēki, kad tie lidoja netālu no Apvienotās Karalistes robežām. Pēdējā pusgada laikā Krievijas kara lidmašīnas vismaz septiņas reizes pamanītas Dānijas robežas tuvmā, ziņo dāņu laikraksts Berlingske Tidende, atsaucoties uz NATO Gaisa kontroles dienesta pārstāvja Henrika R.Dama teikto. Pēc viņa vārdiem, Krievijas Gaisa spēku aktivitāte salīdzināma ar to, kāda tika pieredzēta aukstā kara laikā.
Augusta pirmajās dienās tika izmēģināta stratēģiskā raķete, kas var nest kodolgalviņas. No atomzemūdenes Barenca jūrā palaistā raķete "veiksmīgi iznīcinājusi" mācību mērķi Kamčatkas rajonā, paziņoja Krievijas Jūras spēku pārstāvis. Nupat par sensacionālu ziņu kļuva vārdā nenosaukta "diplomātisko aprindu pārstāvja" paziņojums avīzē Izvestija par iespējamo Krievijas stratēģisko bumbvedēju izvietošanu Kubā. Novērotāji secina, ka tā Krievija ne tikai audzē savus militāros muskuļus, bet arī tos izrāda. Iepriekš Maskava paziņoja, ka ar moratoriju aptur savu saistību izpildi, ko uzņēmās, parakstot līgumu par konvenciālā bruņojuma ierobežošanu Eiropā. Formāli tam par iemeslu kalpoja tas, ka vienošanos neparakstīja valstis, kas uz Eiropas kartes parādījās pēc 1991.gada. Krievijas militārā vadība vienmēr bijusi neapmierināta ar dokumentiem, kas ierobežojuši iespējamo bruņoto spēku izvietošanu valsts Eiropas daļā.
Reformu plāni
Projekta Koncepicija bruņoto spēku reformai līdz 2030.gadam fragmentos, kas tika publicēti pirms mēneša, teikts, ka Krievija laikposmā līdz 2030.gadam būs dažādu ārēju, arī militāru, apdraudējumu objekts. Kā potenciālie draudi tiek minēti "virkne valstu, kas gatavas likt lietā stratēģiskos kodolspēkus", "militārās operācijas, kas pārkāpj starptautisko tiesību pricipus", "Krievijas izspiešana no struktūrām, kas nodrošina globālo un reģionālo drošību". Tiesa, vēlāk militārā vadība sāka apšaubīt publikāciju presē. Ģenerālštāba vadītāja vietnieks Vasilijs Smirnovs paziņoja, ka pirmo reizi redzot šo dokumentu.
Ja šis dokuments patiešām eksistē, tas "tikai parāda līdzšinējo izpratni par militāro pietiekamību, izpratni par nacionālajām interesēm, līdzšinējo skatu uz zinātniski tehnisko progresu pirms divdesmit gadiem", uzskata neatkarīgais militārais eksperts Aleksandrs Golcs. Krievijas iekšpolitika "nāvējoši regresē", secina eksperts. Kremlis un militārā vadība atkal sāk domāt pretinieku kategorijās. Starp citu, nesenās Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva un krievu diplomātu tikšanās slēgtās daļas dalībnieki uzsver: prezidents atklāti paziņoja, ka "Krievijas galvenie argumenti diplomātiskajos strīdos ir starptautiskās tiesības un kodolvairogs".