Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Sestdiena, 19. oktobris
Drosma, Drosmis, Elīna

Krievija draugus meklē Latīņamerikā

Ceturtdien no Venecuēlas un Kubas galvaspilsētu apmeklējuma Maskavā atgriezās Krievijas vicepremjers Igors Sečins. Tā kā sarunas ar šo valstu vadošajām amatpersonām notika neformālā gaisotnē, turklāt netika parakstīti nekādi sadarbības līgumi, vietējie politikas analītiķi to uzskata par vēl vienu apliecinājumu Krievijas vēlmei atrast jaunus sabiedrotos pēc Gruzijas kara izraisītās diplomātiskās katastrofas.

Par to liecina arī nesen notikušās Krievijas bumbvedēju un novembrī gaidāmās karakuģu mācības Venecuēlā, raksta RIA Novosti. Pretsvars ASV "Latīņamerika ir mainījusies," nedēļas sākumā paziņoja Venecuēlas prezidents Ugo Čavess, kurš septembra beigās solījis vēlreiz ierasties Maskavā. Viņš Krieviju nodēvējā par savu stratēģisko partneri, kuras bumbvedēji Venecuēlā ir "brīdinājums ASV impērijai" un triumfāli paziņoja, ka Karakasa "vairs nav viena". Vēlmi palīdzēt sociālistiskajām Dienvidamerikas valstīm ideoloģiskajā cīņā pret ASV nenoliedz arī Krievijas valdības pārstāvji. "Mēs palielinām savu klātbūtni Latīņamerikā - reģiona valstis pašas to vēlas. Ziemeļos ir lielvara. Viņiem vajadzīgs pretsvars," aģentūrai Bloomberg ceturtdien sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Igors Ļakins-Frolovs. Atbalsta separātistus "Krievijas valdība sapratusi, ka partnerus var meklēt ne tikai starp kaimiņvalstīm. Uz atturīgās politikas fona, kādu Rietumi pēc Gruzijas kara īsteno attiecībā pret Krieviju, tieši Latīņamerikā var atrast tik nepieciešamos sabiedrotos," situāciju laikrakstam Kommersant skaidro Krievijas Zinātņu akadēmijas Latīņamerikas institūta direktors Vladimirs Davidovs. Viņš norādīja, ka arī vienīgā valsts bez Krievijas, kas atzinusi Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, meklējama tieši šajā reģionā - tā ir Nikaragva. Šīs valsts ilggadējais prezidents Daniels Ortega pēc tikšanās ar I.Sečinu paziņoja par vēlmi atjaunot savulaik tuvās attiecības ar Maskavu.Jāiztēlojas krievi Rietumvalstu eksperti norāda, ka aukstā kara laika politisko bloku atgriešanos lielā mērā sekmējusi pati ASV. "Latīņamerikāņi ir paši ķērušies pie savu krīžu atrisināšanas, dažas no kurām ASV palīdzēja radīt, bet ne risināt," Reuters sacīja ASV Ārlietu padomes pārstāve Džūlija Šveiga. "Viens no iemesliem, kāpēc ASV ir zaudējusi ietekmi Latīņamerikā, ir tāds, ka Vašingtonu tā neinteresē. Ja gribam, lai Savienoto Valstu ietekme Latīņamerikā pieaug, amerikāņiem tajā atkal jāiztēlojas krievu draudi," viņai piebalsoja politiskā riska analītiķu grupas Stratfor pētnieks Džordžs Frīdmens.Pievērsīsies Bolīvijai Tagad cīņas lauks pārmeties uz Bolīviju, pārliecināti abu pušu pārstāvji. Bagātākās valsts provinces sākušas tik aktīvu cīņu par autonomiju, ka tā jau "robežojas ar separātismu", raksta aģentūras RIA Novosti politiskais analītiķis Andrejs Fedjašins. Kā ziņo The Daily Telegraph, Bolīvijas prezidents Evo Moraless jau sācis sarunas ar Krievijas kolēģi Dmitriju Medvedevu par militāras un finansiālas palīdzības saņemšanu, kas varētu aizstāt ASV piešķirtos līdzekļus un palīdzēt cīņā pret opozicionāriem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits