gada, visdrīzāk kļūs par Tatarstānas Valsts padomes vadītāju, bet faktiskais autonomijas vadītājs būs premjerministrs. Gazeta arī raksta, ka šajā amatā ieceļamos cilvēkus nāksies saskaņot ar Maskavu. Iespējams, analoģiskas izmaiņas pēc tam sāksies arī citu nacionālo republiku vadībā. Pārrunas par izmaiņām Tatarstānas varas struktūrās sākās pagājušonedēļ, pēc Krievijas prezidenta Pievolgas federālā apriņķa pārstāvja Grigorija Rapotas vizītes Kazaņā. Taču izskatās, ka Kremļa pārstāvim neizdevās ar M.Šaimijevu vienoties par premjerministra kandidatūru, jo pēc tikšanās žurnālistiem nekas netika paziņots par tās rezultātiem. Turklāt saruna iecerētās pusstundas vietā ilga vairākas stundas. Ja līdzīga reforma ir paredzēta visās nacionālajās autonomijās, Kremlim ir svarīgi, lai pirmā pāreja notiek pēc iespējas gludāk. Tatarstāna par izmēģinājumu poligonu varētu būt izvēlēta divu iemeslu dēļ. M.Šaimijevs ir absolūts rekordists, republikas vadītāja amatā nepārtraukti atrazdamies jau vairāk nekā 20 gadu. Pirms kļūšanas par Tatarstānas prezidentu viņš vadīja Tatārijas APSR partijas organizāciju. Otrs iemesls ir tāds, ka Tatarstāna ir ekonomiski spēcīgākā autonomija, kurā ir ietekmīgas nacionālās kustības. Ja reforma izdosies Tatarstānā, tā būs sekmīga arī citās nacionālajās republikās. Pēc Gazeta ziņām, Tatarstānai varētu sekot Baškortostāna un Čuvašija. Šo republiku prezidenti Murtazs Gubaidulovs un Nikolajs Fjodorovs dažādu iemeslu dēļ Maskavai nepatīk jau sen. Taču federālie centri tā arī nespēj vienoties ar vietējām elitēm par viņu nomaiņu. Varas reforma ļautu viņus atcelt bez liekām pārrunām un tirgošanās ar īpašumiem. Šajā ziņā problemātiskākie Ziemeļkaukāza reģioni, visticamāk, būs trešie rindā uz pārmaiņām. Tādējādi Krievijas nacionālās autonomijas faktiski kļūs par parlamentārām republikām, kur galvenā vara, līdzīgi kā Vācijas federālajās zemēs, būs vietējo valdību vadītājiem. Pati Krievija vismaz juridiski paliek prezidentāla republika. Tiesa, kopš Vladimirs Putins vietu Kremlī atdeva Dmitrijam Medvedevam, pašam kļūstot par premjerministru, novērojama viņa jaunā posteņa politizēšanas tendence. Novērotāji gan uzskata, ka iecerētā autonomiju reforma liecina par jaunā prezidenta vēlmi izveidot savu komandu arī reģionālajā līmenī, jo līdzšinējie reģionālie līderi savus rīkojumus saņēma no V.Putina rokām.
Krievijā grib atteikties no autonomiju prezidentiem
Drīzumā Krievijā paliks tikai viens prezidents. Nacionālo republiku vadītāju amatus iecerēts likvidēt. Maskavas laikraksta Gazeta rīcībā esošā informācija liecina, ka par pirmo autonomo teritoriju, kurai nāksies iztikt bez sava prezidenta, kļūs Tatarstāna. Pašreizējais republikas vadītājs Mintimers Šaimijevs, kurš šo amatu ieņem kopš 1991.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.