Krievija ieved papildspēkus Abhāzijā

Krievijas vēstniekam Gruzijā iesniegta Ārlietu ministrijas protesta nota. Gruzijas teritoriālās vienotības atjaunošanas komisijas vadītājs Šota Malašhija aģentūrai Interfax Krievijas rīcību nodēvēja par aneksiju. "Krievijas spēku ievešana notiek bez Gruzijas piekrišanas," uzsvēra gruzīnu politiķis. Nekontrolētā ierašanās Krievijas miera uzturētāju kolonna jau trešdien devās cauri Suhumi. Abhāzijas vadība pauda prieku par papildspēkiem, jo tie "dod lielāku pārliecību un drošību", pavēstīja pašpasludinātās republikas ārlietu ministrs Sergejs Šamba. Gan Suhumi, gan Maskava atsaucas uz 1994.gadā parakstīto Maskavas vienošanos par karadarbības pārtraukšanu Abhāzijā. Saskaņā ar šo dokumentu konflikta zonā drīkst atrasties līdz trim tūkstošiem Krievijas miera uzturētāju. Tādējādi, kā uzskata Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Maskava nav pārkāpusi nekādus likumus. Ministrs turklāt vainoja Gruziju militāra iebrukuma gatavošanā pret Abhāziju. "Mūsu rīcībā ir daudzi fakti, kas liecina, ka Gruzijas vadība varētu īstenot plānu vardarbīgi risināt Abhāzijas un Dienvidosetijas problēmas," ministru citē RIA Novosti. "Gruzijas valdība tieši un slēpti iepērk ievērojamus daudzumus uzbrukuma ieroču." Tbilisi ir citās domās. Gruzijas bruņoto spēku miera uzturēšanas operāciju komandieris Mamuka Kurašvili žurnālistiem ceturtdien paziņoja, ka Krievijas spēku ievešana Abhāzijā "notiek nekontrolēti", jo "ne vien Gruzija, bet arī starptautiskās organizācijas nespēj novērot šo procesu". Īpašais Gruzijas prezidenta pārstāvis NATO un Eiropas Savienībā Dāvids Bakradze uzskata, ka Maskavas rīcība ir pretrunā visām starptautisko tiesību pamatnormām. Viņaprāt, miera uzturētāju kontingenta palielināšana bez Gruzijas piekrišanas ir "militāras agresijas procesa sākums". Nebeidzamais konflikts Militārais konflikts Abhāzijā, kas aizsākās pēc provinces neatkarības pasludināšanas 1992.gadā, ar pārtraukumiem turpinājās vairāk nekā pusotru gadu. Abhāziešu separātistiem aktīvi palīdzēja Krievija, slepus piegādājot ieročus un militāro tehniku. Abhāzijas pusē cīnījās daudz brīvprātīgo no Krievijas Ziemeļkaukāza autonomajām republikām - viņu vidū arī vairāki vēlāk ietekmīgi čečenu līderi. Uzskata, ka tieši Abhāzijā ugunskristības pārcieta Šamils Basajevs. Brīvprātīgos sagatavoja krievu militārie speciālisti. Konfliktā mira desmitiem tūkstoši cilvēku, un no Abhāzijas aizbēga simtiem tūkstoši tur savulaik dzīvojušo etnisko gruzīnu. Tomēr 1994.gadā parakstītais pamiers neatrisināja konfliktu. Arī pēc NVS (faktiski Krievijas) miera uzturētāju ierašanās gruzīnu bēgļi nevarēja atgriezties mājās. 90.gadu vidū šāds risinājums apmierināja abas puses. Taču turpmākās Krievijas aktivitātes - piemēram, Krievijas pasu piešķiršana Abhāzijas iedzīvotājiem - vairākkārt izsaukušas saasinājumu Maskavas un Tbilisi attiecībās.