Krievija sēro par patriarha nāvi

Aleksijs II vadīja Krievijas pareizticīgo baznīcu kopš 1990.gada, kad Krievijā joprojām valdīja komunistiskais režīms un ateisma ideoloģija. Tieši viņa vadībā notika pareizticības atdzimšana Krievijā, Aleksija II valdīšanas laikā tika atjaunoti dievnami un reliģija atkal ieņēma būtisku vietu sabiedrības dzīvē. Aleksijs II nostiprināja attiecības ar Krievijas politisko vadību, lai veicinātu pareizticības vadošo lomu valstī. "Tieši ar viņu, ar viņa vārdu saistīta Krievijas pareizticīgās baznīcas atdzimšana, sirdsapziņas brīvības un ticības brīvības principu nostiprināšana," teikts Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva paziņojumā. Krievijas pareizticīgās baznīcas pārstāvji informē, ka Aleksijs II miris piektdien no rīta savā rezidencē. Kā iespējamais nāves cēlonis minēta sirdsdarbības apstāšanās. Viņam arī agrāk bija veselības problēmas - pagājušogad slimības dēļ viņš nevarēja piedalīties pirmā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina bērēs. Strauja karjera Aleksijs II (īstajā vārdā Aleksejs Ridigers) dzimis 1929.gada 23.februārī Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Viņš cēlies no senas baltvāciešu dzimtas - viens no viņa senčiem jau XVIII gadsimtā pārgājis pareizticībā. Otrā pasaules kara laikā A.Ridigera tēvs Mihails pildīja garīdznieka pienākumus, viņam palīdzēja arī Aleksejs. Pēc kara Aleksejs nolēma kļūt par garīdznieku. Viņam izdevās izvairīties no represijām, lai gan Staļina režīms nežēlīgi apkaroja garīdzniecību. Igaunijā klīda runas, ka A.Ridigers savulaik bijis VDK aģents ar segvārdu Drozdovs. Pareizticīgās baznīcas pārstāvji apgalvo, ka šīm aizdomām nav nekāda pamata. A.Ridigera karjera bija ļoti strauja. Viņš jau 32 gadu vecumā kļuva par Tallinas un Igaunijas bīskapu; tolaik viņam bija pakļauta arī Rīgas eparhija. Vēlāk viņš ieņēma dažādus amatus Krievijas pareizticīgās baznīcas vadībā, bet 1990.gadā pēc patriarha Pimena nāves tika ievēlēts par Maskavas un visas Krievijas patriarhu. Aleksija II valdīšanas laikā viens no viņa lielākajiem sasniegumiem bija 2007.gadā parakstītā vienošanās, kas izbeidza 80 gadu ilgo sašķeltību starp pareizticīgo baznīcu Krievijā un emigrācijā. Ievēlēs pēcteci Aleksija II attiecības ar citām reliģijām bija saspīlētas - viņš kritizēja Romas katoļu baznīcu par centieniem "zvejot dvēseles" Krievijas pareizticīgās baznīcas ietekmes zonā. Patriarhs pieprasīja, lai Krievijas skolās tiktu mācīti pareizticības pamati, lai gan Krievijā ir izplatīts arī islāms, budisms un citas ticības. Sestdien paredzēta baznīcas vadības sēde, pēc kuras tiks paziņots Aleksija II bēru datums un viņa aizvietotāja vārds. Saskaņā ar baznīcas noteikumiem patriarha vēlēšanām jānotiek sešu mēnešu laikā kopš iepriekšējā patriarha nāves, bet līdz tam Aleksija II pienākumus pildīs viņa aizvietotājs.