Krievijā skaļāk atgādina par 1998.gada krīzi

gadā būs 5—5,5%. Ja krīze turpināsies un kredītsistēma nestrādās, pieaugums var samazināties līdz 2—3% vai pat būt mīnusos. Finanšu krīze būšot arī galvenais temats parlamentā prezidenta Dmitrija Medvedeva uzrunai, kurai vajadzēja notikt jau pagājušajā nedēļā un kas tiekot pārstrādāta atbilstoši jaunajām reālijām. Pašpārliecināti baņķieri Daudzi speciālisti uzskata, ka līdz šā gada beigām Krievijai neizdosies izvairīties no ievērojamas rubļa kursa samazināšanas. Laikraksts Kommersant norāda, ka Krievijas valdība, runājot par situāciju valūtas tirgū, izturas tikpat pašpārliecināti kā 1998.gada augustā, kad rubļa kurss vienā mirklī nokrita no sešiem līdz 25 rubļiem par vienu ASV dolāru. Pagājušosvētdien Krievijas pirmais vicepremjers Igors Šuvalovs paziņoja, ka Krievijas Bankai ir visas iespējas nepieļaut krasas rubļa kursa svārstības. Ar analoģisku paziņojumu radio Eho Moskvi ēterā tajā pašā dienā nāca klajā bankas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Uļjukajevs. "Rubļa devalvācija tagad ir tikpat neizbēgama, kā tā bija 1998.gadā," savukārt uzskata uzņēmuma Neokon prezidents Mihails Hazins. "Kopš 2003.gada Krievijas bankas un uzņēmumi aktīvi aizņemas dolārus, jo viņiem nedod kredītus rubļos. Tāpat valdība izturējās pirms 1998.gada valūtas krīzes."Draudi valūtai Eksperti uzskata, ka pašlaik galvenais ir tas, vai rubļa kurss pret dolāru turpinās kristies pakāpeniski, vai arī valdība izšķirsies par strauju nacionālās valūtas kursa samazināšanu. Diena jau ziņoja, ka pirms nedēļas Krievijā izplatījās baumas, ka dolārs drīz maksās līdz 40 rubļiem, kas daudzkārt palielināja pieprasījumu pēc ārvalstu valūtām. Tagad valdībai izdevies nedaudz nomierināt iedzīvotājus. Maskavas banku valūtas maiņas punktos jau nedēļas beigās vairs nebija rindu, kaut dolāra kurss pret rubli turpināja augt. Tā vietā aktivitāti valūtu tirgū sāka izrādīt pašas bankas, iegādājoties valūtu par valdības dotajiem stabilizācijas kredītiem. Vienlaikus turpinās Krievijas galvenās eksportpreces — naftas — cenas samazināšanās. Tāpat notika arī pirms 1998.gada krīzes, uzsver Globalizācijas problēmu institūta direktors Mihails Deļjagins: "Krievijas Banka komercbankām piešķīra stabilizācijas kredītus, kuri nekavējoties tika apmainīti pret valūtu un pameta valsti." "Pakāpeniskās devalvācijas scenārijs paredz zelta un naudas rezervju tērēšanu līganas rubļa kursa pazemināšanās noturēšanai," raksta Kommersant. "Strauja devalvācija ļautu saglabāt šīs rezerves. Taču abos scenārijos neizbēgamas problēmas gaida tās bankas un uzņēmumus, kurām ir ievērojami aizņēmumi ārvalstu valūtās.