Krievija līdz šim ir asi kritizējusi Rietumu un pret Damaskas režīmu noskaņoto arābu valstu lēmumu atzīt Sīrijas opozīcijas izveidoto Nacionālo koalīciju par likumīgo Sīrijas tautas pārstāvi. Tomēr gada izskaņā Krievija aktīvi pievērsusies Sīrijas konflikta jautājumam.
Ceturtdien Maskavā ieradās Sīrijas valdības delegācija, bet svētdien Krievijas ārlietu ministram paredzēta tikšanās ar ANO un Arābu līgas miera sūtni Sīrijā Lahdaru Brahimi. "Mēs uzklausīsim, ko Lahdars Brahimi saka par Sīrijas krīzi un, visticamāk, tiks pieņemts lēmums par jaunu (tikšanos) starp Lahdaru Brahimi, ASV valsts sekretāra vietnieku Viljamu Bērnsu un Mihailu Bogdanovu. Bet tas būs janvārī pēc Krievijas Jaunā gada brīvdienām," norādīja Bogdanovs.
Sīrijas konflikts ilgst jau kopš 2011.gada marta, un saskaņā ar Londonā bāzētās sīriešu aktīvistu organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) datiem tajā dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 45 000 cilvēku - abu pušu karotāji un mierīgie iedzīvotāji. Neatkarīgu apstiprinājumu SOHR aplēsēm nav iespējams gūt. Rietumi un arābu valstis ar ANO Drošības padomes starpniecību centušās panākt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada aiziešanu no amata, uzskatot, ka tādējādi tiks apturēta vardarbība, taču viņu centienus bloķējušas Krievija un Ķīna, kas apgalvo, ka iejaukšanās no ārpuses novedīs pie Sīrijas konflikta eskalācijas. Sīrijas varas pārstāvji norāda, ka sastop lieliski bruņotu kaujinieku pretestību, kas saņem palīdzību no ārzemēm.
Savukārt Irāna apsūdz Turciju un Persijas līča valstis, ka tās, slepeni vienojoties ar ASV un Izraēlu, ar ieročiem apgādā Sīrijas nemierniekus, lai panāktu tuva Teherānas sabiedrotā - Sīrijas prezidenta Asada - gāšanu. Satraukumu par to, ka ārvalstu džihādistu klātbūtne Sīrijā var novest pie konflikta radikalizācijas, pauduši arī ANO komisijas locekļi, kas izmeklē cilvēktiesību pārkāpumus konflikta plosītajā Sīrijā.