Ļeņina prospekts, Kosigina iela, Komjaunatnes prospekts, Ļeņingradas
šoseja — Maskavā un citās Krievijas pilsētās joprojām var atrast
simtiem padomju laiku nosaukumu, kas atgādina par sen sabrukušo valsti
un komunisma ideoloģiju. Daudziem kapitālisma pārņemtās Krievijas
iedzīvotājiem vēl aizvien nākas samierināties ar adresi, kas godina
komunistiskās valsts varoņus. Krievijas varas iestādes nesteidzas
mainīt padomju laiku nosaukumus, jo uzskata, kas tas radītu liekas
neērtības un izsvītrotu daļu no Krievijas vēstures.
Cara slepkavas stacija
Maskavas sabiedriskā organizācija Atgriešanās sastādījusi garu sarakstu ar ielām, laukumiem un Maskavas metrostacijām, kuru nosaukumus vajadzētu mainīt, lai likvidētu komunistisko mantojumu. Šis saraksts jau sen nosūtīts Maskavas pašvaldībai, bet galvaspilsētas mērs Jurijs Lužkovs par to nav licies ne zinis. Nav brīnums, jo pie Maskavas domes ēkas Tveras ielā joprojām redzama piemiņas plāksne, kas vēsta, ka 1918.gadā no šīs ēkas balkona Ļeņins uzrunājis Sarkanās armijas karavīrus.
Maskavas dome nesen nolēma mainīt metrostacijas Bitcevas parks nosaukumu (pirms pāris gadiem šajā rajonā darbojās bēdīgi slavenais "Bitcevas maniaks", kurš nogalināja desmitiem cilvēku). Šis lēmums izraisīja vietējo iedzīvotāju neizpratni. Atgriešanās biedri nosūtīja vēstuli J.Lužkovam, atgādinot, ka Maskavā ir daudz citu nosaukumu, ko vajadzētu mainīt. Pēc viņu domām, spilgtākais piemērs ir metrostacija Voikova, kas godina Pjotru Voikovu (1918.gadā viņš organizēja Krievijas cara Nikolaja II un viņa ģimenes nošaušanu).
Komunistu godināšana
Pirmais nosaukumu maiņas vilnis pār Maskavu sāka velties Gorbačova sāktās pārbūves laikā 80.gadu beigās, kad no Maskavas kartes pazuda virkne padomju nosaukumu. Piemēram, tika pārsaukts Ždanova rajons un metrostacija Ždanova, kas godināja Staļina laika darboni Andreju Ždanovu, kurš kļuva slavens ar represijām pret ievērojamiem krievu rakstniekiem. Otrais vilnis sākās pēc PSRS sabrukuma 90.gadu sākumā. Savus vēsturiskos nosaukumus atguva Tveras iela (bijusī Gorkija), Lubjankas laukums (Dzeržinska), Mohovaja iela (bijušais Marksa prospekts), Vozdviženkas iela (Kaļiņina prospekts), Mjasņickaja iela (bijusī Kirova).
Ja braucam no Kremļa, šķērsojam Akmens tiltu un Kalugas laukumu, nonākam uz garākās Maskavas ielas — 17 km garā Ļeņina prospekta. Tas savienots ar citām ielām, kuru nosaukumi atsauc atmiņā padomju laikus. Gagarina laukumā zīmes informē, cik kilometru jābrauc līdz Komjaunatnes laukumam. Pēc tam piedāvā nogreizties uz Kosigina ielu (PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs 60. un 70.gados). Tālāk redzamas ielas, kas nosauktas par godu Dmitrijam Uļjanovam (Ļeņina brālim), Marijai Uļjanovai (Ļeņina māsai) un Nadeždai Krupskai (boļševiku vadoņa sievai). Vēl tālāk atrodama gluži eksotiskā 26 Baku komisāru iela, Oktobra revolūcijas 60.gadadienas prospekts.
Padomju nostaļģija
"Maskavieši joprojām dzīvo Ļeņina—Staļina laikmeta vietvārdu sistēmā, kas saglabājusies ar nelielām izmaiņām," secina Atgriešanās līderis Jurijs Bondarenko. Padomju laiku nosaukumus viņš raksturo kā bezmaksas reklāmu Krievijas kompartijai. "Mums stāsta, ka tā esot mūsu vēsture. Atvainojiet, arī Berija ir mūsu vēsture, bet viņa vārdā ielas nav nosauktas, nav arī Staļina ielas," spriež J.Bondarenko. "Maskavieši jau ir aizmirsuši, kur bija Marksa prospekts vai Kuibiševa iela. Viņi zina, kur ir Mohovaja iela un Iļjinka. Aizmirsīs arī Voikova metrostaciju, toties zinās Pēterburgas staciju. Pie reizes vajadzētu pārsaukt arī šoseju." Maskavu ar Sanktpēterburgu joprojām savieno Ļeņingradas šoseja.
Sanktpēterburga, kas 1991.gadā atjaunoja vēsturisko nosaukumu, vēl aizvien ir Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs. Gandrīz katrā Krievijas pilsētā ir Ļeņina iela vai laukums. Padomju laiku nosaukumus saglabājis arī Krievijas dzelzceļš. Maskavā jums neizdosies nopirkt vilciena biļeti uz Ņižņijnovgorodu vai Jekaterinburgu, to vietā joprojām ir Gorkijas un Sverdlovskas stacijas.
"Mēs vēl neesam iemācījušies nošķirt Krieviju no PSPS," spriež politologs Leonīds Radzihovskis. "Tāpēc arī tik asi reaģējam, kad Lietuvā aizliedz padomju simbolus. Uzreiz šķiet, ka kāds nodarījis pāri mums — Krievijai." Krievijas līdzjutēji joprojām iecienījuši krekliņus ar uzrakstu "PSRS" un Sarkanās armijas karavīru cepures ar sarkano zvaigzni. Arī lidsabiedrības Aeroflot vadība kategoriski noraidīja rietumu reklāmas speciālistu ieteikumu aizvākt sirpi un āmuru no uzņēmuma logotipa.