Krievijas kara flotē noticis lielākais negadījums kopš Kursk

Pēc negdījuma, zemūdene "pati aizpeldēja uz ostu" !?

Komjuter telpas izsūknē gaisu,kā Krievijā,tā ari NATO valstīs,kompjūters maksā dārgāk ,kā cilvēks.

Gribēju jau oponēt, ka izmēģinājuma brauciens, tātad jauna, bet tad palasīju tālāk, ka sākta būvēt 1991. Mja, diez kas nav, labi, ka tikai freons noplūda. Bet kurš tad ticēs krievu ziņām. Černobiļā jau arī bija tikai mazs ugungrēks sākumā.

tur jau tā lieta, ka tā nav mūsdienu tehnika. Visi tā saucamie "modernie krievu ieroči" pēdējoreiz updeitu ir redzējuši 1991, kopš tā laika puvuši kkur angāros pusiesākti, tagad palielinot armijas budžetu tad arī izdevies dabeigt šo "moderno tehniku", Šis pats Ronis vairāk kā gadu desmitu stāvējis ar ieliktu atomreaktoru angārā, bet piķis pieticis tikai tik, lai angāru apkurinātu. Bijis plāns pat demontēt un miers, taču parēķinājuši, ka tas izmaksātu vēl dārgāk (kodolreaktors kā nekā), tad nu izdomājuši beigās dabeigt un uz līzingu aidot Indijai, nez vai šis jamiem vairs būs vajadzīgs..

Patiikamas zinjaas.

Tā iet ka mēģina atkal iedarbināt tos lūznīšus, kuri rūsēja un nekustējās jau dažas desmitgades.

Haoss un nevīžība uz kaimiņvalsts ātomzemūdenes(!) nav tas par ko vajadzētu priecāties. Turklāt gāja bojā cilvēki....

Latvijai jācer ka arī turpmāk krievijas flotē un sauzemes armijā valdīs haoss korupcija un nonovīžība -kareivīgs autoritārs režīms ar stipru armiju ir ļoti bīstams, kareivīgs autoritārs režīms ar vāju armiju nav tik ļoti bīstams, kā nekā Gruzijas karš pierādija - krievu virsnieki nespēj nodrošināt armijas disciplīnu, marodierisms un civiliedzīvotāju slepkavošana zēla

Neesmu speciālists, bet vai nav tā, ka mūsdienās visādu datu centru u.t.t. ugunsdzēšanā izmanto ogļskābo gāzi lai izspiestu skābekli?

RADIĀCIJA noplūda , tāpēc NOBIJĀJS un PAZIŅOJA,savādāk tādi sīkumi , kā dekšanas NETIEK izpausti.

Pikselis - pareizi runā. Labāk saudzēsim dabu un nah nelietosim freonu, gan jau ka zemūdene nenodegs un reaktors izturēs.

Freons nav indīga gāze. Freoni ir šķidrumi ar zemu iztvaikošanas temperatūru - ap 40 grādu pēc Celsija skalas. Tos lietoja saldēšanas iekārtās, piem., ledusskapjos. Pirmie aerosolu baloniņi arī bija pildīti ar freoniem. Tagad tos cenšas aizvietot ar citām vielām, jo nokļūstot atmosfērā freoni nenoārdās, bet uzkrājas atmosferas augšējos slāņos un noārda ozona slāni. Freona molekula satur hloru. Ja ar freona tvaikiem no telpas izspiež gaisu - ugunsgrēks nodziest. Par freonu izmantošanu tik lielos daudzumos, kā ugunsdzēšanā uz atomzemūdenēm, savs vārds būtu sakāms zaļajiem dabas aizsargātājiem.