Krievijas ugunsgrēku dūmi sasniedz stratosfēru; uguns apdraud radiācijas skartos rajonus

Pagājušās diennakts laikā nenozīmīgi samazinājies ugunsgrēku skaits Krievijā, vēsta NEWS.ru. Joprojām valstī plosās vairāk nekā 800 ugunsgrēki, no tiem 42 - kūdras purvos.

Toties lielo ugunsgrēku skaits ir pat pieaudzis – kopumā tādi ir 80 ar kopējo platību 150,8 tūkstoši hektāru. Dienu iepriekš bija 73 lieli ugunsgrēki, vēl pirms tam – 53.

Ugunsdzēsējiem izdevies apturēt uguns uzbrukumu Sarovai Mordovijas republikā, kur atrodas Krievijas Eksperimentālās fizikas zinātniskās pētniecības institūta kodolizmēģinājumu federālais centrs. Krievijas Ārkārtējo situāciju ministrijas galvenais kara eksperts Pāvels Plats teicis, ka «ar lielu iespējamību var apgalvot – ugunsdzēsējiem un speciālajām vienībām izdevies «notvert» to ugunsgrēku, kas attīstījās pie apsargājamā perimetra dienvidu robežām, uguns liesma tika apturēta».

Timēr vācu laikraksts Die Welt raksta, ka, mežu ugunsgrēkiem plešoties plašumā, bažas rada ne tikai uguns tuvums Sarovai, bet arī tuvošanās Černobiļas atomreaktora katastrofas skartajiem reģioniem, kur zeme glabā atomreaktora avārijas sekas. Speciālisti ir bažīgi, ka radioaktīvās daļiņas pēc nepilna gadsimta ceturkšņa atkal var nokļūt atmosfērā un radiācija skart plašus reģionus.

Medijam Krievijas ārkārtējā stāvokļa ministrs Sergejs Šoigu teicis, ka «mēs kontrolējam situāciju Brjanskas reģionā, īpaši Novosibkovas rajona dienvidos, kas ļoti cieta Černobiļas atomreaktora katastrofā». Ja tur sāks plosīties uguns, radioaktīvās daļiņas var atbrīvoties, brīdina S.Šoigu, un radiācija var skart arī citus reģionus.

Brjanskas reģionu, kas Krievijas rietumos robežojas ar Ukrainu un Baltkrieviju, 1986.gada aprīlī skāra Černobiļas atomreaktora katastrofas radioaktīvie mākoņi. Černobiļas atomreaktora eksplozija ir lielākā katastrofa mūsdienu Ukrainas vēsturē.