Rietumu līderi uzsver, ka Maskavai vajadzētu atturēties no bezatbildīgiem soļiem. "Krievijas prezidents teicis, ka nebaidās no jauna aukstā kara. Mēs tādu nevēlamies. Medvedevam ir liela atbildība, lai nesāktu auksto karu," uzsver Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Milibends, kurš trešdien viesojās Kijevā. D.Milibends secina, ka Krievija acīmredzot nav samierinājusies ar reģiona "jauno karti", tāpēc tik naidīgi reaģē uz Ukrainas un Gruzijas nodomu pievienoties Eiropas Savienībai un NATO. D.Milibends uzsver, ka Eiropas valstu pienākums ir vienoties par kopīgu nostāju, lai stiprinātu sabiedrotos un mazinātu atkarību no Krievijas energoresursiem. Bezatbildīgs lēmums Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva lēmums par Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanu izraisījis rietumvalstu sašutumu, jo Krievija ar šādu rīcību veicina Gruzijas valsts sašķelšanu. ASV prezidents Džordžs V.Bušs aicinājis D.Medvedevu atcelt "bezatbildīgo lēmumu". Līdzīgu prasību izteikuši visu NATO dalībvalstu pārstāvji. Maskava gan nebūt negrasās pakļauties Rietumu prasībām. Dmitrijs Rogozins, Krievijas sūtnis NATO, paudis viedokli, ka NATO valstis labāk varētu pārskatīt savu lēmumu par Kosovas neatkarības atzīšanu. D.Rogozins intervijā laikrakstam Vremja novostei paziņojis, ka jebkāda NATO iesaistīšanās Gruzijas konfliktā, palīdzot Tbilisi cīņā pret Abhāziju un Dienvidosetiju, tiks uztverta kā kara pieteikums Krievijai. Krievijas ģenerāļi ir satraukti par ASV kara flotes kuģu parādīšanos Gruzijas piekrastē. ASV krasta apsardzes kuģis Dallas trešdien nogādāja Gruzijai humānās palīdzības kravu. Kuģis sākotnēji bija ceļā uz Poti ostu, tomēr vēlāk tika pieņemts lēmums pietauvoties Batumi ostā. Krievijas prezidents D.Medvedevs apsūdzējis amerikāņus, ka humānās palīdzības aizsegā viņi piegādā Gruzijai ieročus. ASV amatpersonas šos apgalvojumus raksturo kā "pilnīgas muļķības". Ukrainas bažas Gruzija tikmēr nolēmusi atsaukt gandrīz visus diplomātus no Maskavas, lai protestētu pret Krievijas rīcību. Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē izteicis bažas, ka nākamais Krievijas spiediena mērķis varētu būt Ukraina un Moldova. Maskava izrāda neslēptu interesi par krievvalodīgo apdzīvotajiem reģioniem (Krimu un Piedņestru), ko gribētu paņemt savā paspārnē. Ukrainas prezidents Viktors Juščenko atzinis, ka "jebkura valsts varētu būt nākamā". V.Juščenko brīdina, ka varētu palielināt nomas maksu, kas Krievijai jāmaksā par Melnās jūras flotes bāzi Krimā. Ukraina atgādina, ka pēc līguma beigām 2017.gadā Krievijai būs jāizvācas no šīs bāzes.
Krieviju vaino par aukstā kara atsākšanu
Krievijas lēmums atzīt Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību palielinājis rietumvalstu bažas, ka Kremlis nolēmis ar visiem iespējamiem līdzekļiem atjaunot Maskavas ietekmi bijušās PSRS teritorijā. Šāda rīcība ir bīstams drauds Krievijas kaimiņvalstu drošībai un varētu izraisīt jaunu "auksto karu" starp Krieviju un rietumvalstīm.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.