Krimā bažas par konfliktu ar Krieviju

Pēc Gruzijas konflikta ukraiņiem piederošā Krimas pussala tiek prognozēta kā nākamā teritorija, kurā Krievija var mēģināt saasināt situāciju, cenšoties vairot ietekmi iekšpolitisku ķīviņu novājinātajā Ukrainā. Papildu katalizators bez jau minētās Melnās jūras flotes varētu būt sarežģītais krimiešu etniskais sastāvs — milzīgais padomju laikos iebraukušo krievvalodīgo skaits, ukraiņu centieni palielināt ietekmi un savulaik deportēto tatāru cīņa par savām pamattiesībām.Demogrāfiskās izmaiņas Kijevas politiķi un politologi, jautāti par konflikta iespējām, izsakās noraidoši. Taču Krimā sastaptie ir pesimistiskāki. "Tāds konflikts ir iespējams. Taču tikai ārējā iespaida dēļ," uzsver Krimas žurnālists Vladimirs Pritula. Konflikta iespēju noraida prokrieviskā autonomās Krimas parlamenta priekšsēdētājs Anatolijs Gricenko. "Mūsu vienīgā problēma ir centrālā vara [Kijevā], kas destabilizē situāciju," viņš saka. Kā piemērus viņš min lēmumu valsts kinoteātros visas filmas dublēt ukrainiski un aizliegumu dzelzceļa stacijās atskaņot ārvalstu dziesmas. Viņaprāt, 99% Krimas problēmu būtu atrisinātas, ja krievu valodai piešķirtu oficiālās valodas statusu. Krimas NVO Integrācijas un attīstības centrs vadītājs Oļegs Smirnovs atzīst, ka Ukrainas centrālās varas mēģinājumi nostiprināt ietekmi Krimā rada problēmas. Taču lielākās nesaskaņas raisot demogrāfiskās pārmaiņas pussalā. Šeit lielākā teikšana ir ap 58% krievu, kas Krimā ieradās padomju laikos. Viņiem rodas konfliktsituācijas ar 1944.gadā pilnībā deportētajiem un tagad savu pamattiesību nodrošināšanu pieprasošajiem Krimas tatāriem — 13% iedzīvotāju. Viens no viņu līderiem Refats Čubarovs ārvalstu žurnālistiem gan stingri noraida minējumus, ka tatāri noskaņoti separātiski. Krimai jāpaliek Ukrainas sastāvdaļai, uzskatot tatāri. Ietekme pat bez flotes Tiesa, tā nedomā Krievijas politiķi. Maskavas mērs Jurijs Lužkovs paziņojis, ka 1954.gadā Ukrainai atdotā Krievijas teritorija ir jāatgūst. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izteicies, ka Krievijas flote Sevastopolē var palikt ilgāk par 2017.gadu, kad saskaņā ar šābrīža vienošanos tai jāpamet Ukraina. Krievijas ietekme Krimas informatīvajā telpā un biznesā jau šobrīd ir pamatīga. O.Smirnovs lēš, ka ap 50% ienesīgā tūrisma biznesa pussalā pieder Krievijas uzņēmējiem. "Viņiem ir milzīga ietekme pat bez flotes. Viņi pēcāk atradīs iemeslus sava biznesa un cilvēku aizstāvēšanai," saka pētnieks. Krimā Diena neguva apstiprinājumu izskanējušajai informācijai, ka, līdzīgi kā Gruzijai piederošajās teritorijās, arī Krimā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem pastiprināti izsniedz Krievijas pases. Sevastopoles mērs Sergejs Kuņicins uzskata, ka pilsētai vienīgā iespēja ir brīvās ekonomikas zonas izveide. Te tiktu piesaistītas kaimiņvalstu investīcijas, būtu mazāk iemeslu potenciālajam konfliktam. "Sevastopole var būt potenciāla augsne militāram konfliktam. Te ir desmitiem tūkstošu bruņotu cilvēku," pesimistisks ir S.Kuņicins. Lai arī vārdos lielais vairākums to nemin, visi skatās Krievijas virzienā.