Meklē glābiņu Janvārī bija vērojama būtiska ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās. Agrāk Baltkrievijas iekšzemes kopprodukta pieaugums bija vidēji 10% gadā, bet pašlaik tas krities līdz 4%. Janvārī bija arī negaidīti augsts inflācijas līmenis, kas sasniedza 4,1%. Viens no iemesliem bija Baltkrievijas rubļa devalvācija par 20,5% attiecībā pret ASV dolāru, eiro un Krievijas rubli. Tas bija piespiedu solis, jo strauji samazinājās zelta un valūtas rezerves, kas tiek izmantotas Baltkrievijas rubļa kursa noturēšanai. Lai papildinātu rezerves, Minska no Krievijas saņēma divu miljardu dolāru kredītu, bet no Starptautiskā Valūtas fonda nācās paņemt 2,46 miljardu dolāru kredītu. Tomēr zelta un valūtas rezerves turpina samazināties. Janvārī tās saruka gandrīz par 300 miljoniem dolāru. Baltkrievija mēģina darīt visu iespējamo, lai iegūtu papildu naudu. Turpinās sarunas ar Krieviju, lai saņemtu vēl vienu kredītu, ko šoreiz varētu izmaksāt Krievijas rubļos. Baltkrievija arīdzan plāno pavasarī saņemt vienu miljardu dolāru lielu kredītu no Pasaules Bankas. Baltkrievijas ekonomikas analītiķis Jaroslavs Romančuks uzskata, ka kredītu ņemšana neatrisinās ekonomikas problēmas. "Mēs apēdam naudu ātrāk nekā saņemam," intervijā Dienai secina J.Romančuks.Eksporta kritums Viens no krīzes cēloņiem ir straujais Baltkrievijas preču eksporta kritums. Pasaules finanšu krīzes skartie patērētāji vairs nepērk baltkrievu preces. Tirdzniecības bilances deficīts pagājušogad sasniedza 6,58 miljardus dolāru. "Valūtas ienākumu straume samazinājusies, un nav pamata cerēt uz tās atjaunošanos. Agrāk pieaugumu veicināja Baltkrievijā ražoto naftas produktu un minerālmēslu augstās cenas, ienesīgais rūpniecības preču eksports uz Krieviju, kā arī iespēja saņemt lētus kredītus. Tagad vienlaikus sākuši buksēt visi Baltkrievijas ekonomikas brīnuma dzinēji," spriež J.Romančuks. Par perspektīvu veidu, kā iegūt papildu līdzekļus, tiek uzskatīta privatizācija un investīcijām labvēlīgas vides radīšana. Par šiem soļiem nesen valdības sēdē runāja Baltkrievijas premjers Sergejs Sidorskis. Pēc analītiķu domām, tas ir novēlots solis. "Diemžēl valdība kavējas ar privatizāciju. Izdevīgais laiks, kad valsts īpašumu varēja pārdot par maksimālo cenu, beidzās jau pirms gada," uzskata J.Romančuks. Pēc viņa domām, Baltkrievijas valdība būs spiesta turpināt reformas, jo pretējā gadījumā iespējamas daudz nepatīkamākas sekas. "Ja valdība turpinās līdzšinējo kursu, ekonomikas lejupslīde kļūs nekontrolējama.
Krīze mudina reformēt Baltkrievijas ekonomiku
Valdība spiesta meklēt palīdzību, domāt par privatizāciju. Pasaules finanšu krīze mudina Baltkrievijas valdību pastiprināt ekonomikas reformas, jo bez tām būs ļoti grūti izvairīties no vēl straujākas lejupslīdes. Pēdējo mēnešu tendences ir diezgan biedējošas, lai gan valdība cenšas mierināt iedzīvotājus un apgalvo, ka stāvoklis tiek kontrolēts.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.