"Šāds solis tika sperts, lai aizsargātu iekšējo tirgu no naftas produktu nesankcionēta eksporta un samazinātu automašīnu degvielas cenu atšķirību starp Baltkrieviju un kaimiņvalstīm," sacīts Belņeftehim paziņojumā.
Kopš marta benzīna cenas Baltkrievijā ir teju divkāršojušās, un tā dēļ smagi cieš vienkāršie Baltkrievijas iedzīvotāji, kuru ienākumus noplicinājusi Baltkrievijas nacionālās valūtas rubļa devalvācija par 36%.
Aplēsēs rāda, ka inflācija Baltkrievijā šogad var sasniegt 39%. Kopš marta Baltkrievijas iedzīvotāji paniski iegādājās pārtikas un ilglietošanas preces, baidoties, ka viņu nauda kļūs arvien nevērtīgāka.
Neilgi pēc rubļa devalvācijas Baltkrievijas valdība iesaldēja nozīmīgāko pārtikas preču cenas, tomēr analītiķi norāda, ka šāda lēmuma dēļ var izcelties pārtikas deficīts, kas savukārt vēl vairāk var iedragāt uzticību autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašeko valdībai. Iepriekš Lukašenko jau noteica vienam autovadītājam 25 litru benzīna iegādes limitu.
Baltkrievija, kas ārējo rezervju straujā izsīkuma dēļ pašlaik pārdzīvo smagu ekonomisko krīzi, ir bijusi spiesta prasīt aizdevumu Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā ir arī saņēmusi trīs miljardu ASV dolāru (aptuveni pusotra miljarda latu) kredītu no Krievijas un vairāku citu NVS valstu izveidotās Eirāzijas Ekonomiskās kopienas, apmaiņā pret to solot īstenot vērienīgu valsts īpašumu privatizācijas programmu.
Belņeftehim kontrolē Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcas un degvielas piegāžu uzņēmumus. Baltkrievijā degvielas cenas joprojām ir zemas salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, jo to subsidē valsts. Martā tika vēstīts, ka Belņeftehim ir saniknots par to, ka Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji lielā skaitā dodas uz tās pierobežas degvielas uzpildes stacijām (DUS), lai tur iegādātos degvielu, kas bija pat par 85% lētāka nekā Baltijā. Minska draudēja šajās DUS noteikt pārdošanas ierobežojumus.