Krievijas prezidents Vladimirs Putins "pieņēma lēmumu veikt īpašu militāro operāciju, lai veiktu Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, lai ukraiņi, brīvi no apspiestības, paši varētu brīvi izlemt savu nākotni", preses konferencē Maskavā klāstīja Lavrovs.
Viņa izteikumi liek noprast, ka viens no Krievijas uzbrukuma mērķiem ir gāzt Ukrainas valdību.
Lavrovs paziņoja, ka Maskava ir gatava sarunām ar Kijevu, ja Ukrainas armija padosies.
"Mēs esam gatavi sarunām jebkurā brīdī, tiklīdz Ukrainas bruņotie spēki atbildēs uz mūsu aicinājumu un noliks ieročus," teica Lavrovs.
pašas idejas vārdā. Vaicāts, kā tās atrod,
viņš atzīst, ka par to nekad nav domājis.
Kas meklē, tas atrod, viņš piekrīt SestDie-
nas apgalvojumam.
PAPLAŠINĀTĀ REALITĀTE
Arī tas, ko tieši attēlot uz sienas, nav
nejaušība. «Ideja nav vienkārši radīt
mākslas darbus. Ideja ir atainot Kuldīgas
novada kultūras vēsturi,» vēlāk, SestDie-
nai izrādot pilsētas gleznu galeriju,
pastāsta Gustovskis. Tā tapis gan slavenā
novadnieka mākslinieka Indriķa Zeberiņa
portrets, gan arī futūriskais lielformāta
grafiti ar hercogu Jēkabu. Tāpat sienas,
kas tiek apgleznotas, nav izvēlētas, kā
pagadās. Tās iesaka Kuldīgas novada
pašvaldības būvvaldes vadītāja arhitekte
Jana Jākobsone. Festivāla doma ir arī
piesaistīt dažādas vecuma grupas gleznu
tapšanā. Piemēram, vecmeistara Viļņa
Rasas darba kopiju Gustovska vadībā
gleznojušas 12 dāmas no Kuldīgas senio-
ru biedrības. Šo darbu papildina arī
Agritas Cimermanes darinātā pirmā
festivāla skulptūra – no akmens masas
veidots kaķis un divi putniņi. Starp citu,
kaķis ir paslēpies ikvienā sienas gleznoju-
mā, un jāteic – nemaz nebija tik viegli
katrā atrast murrātāju.
Ikvienam sienas gleznojumam būs arī
kvadrātkods. Plānots, ka, to nolasot
telefona lietotnē, gleznas atdzīvosies.
«Apvienosim mākslu ar digitālo mākslu
caur paplašināto realitāti,» ieskicē Gus-
tovskis. Lietotnes izveidē ir iesaistīts
Liepājas Digitālo inovāciju parks, Rīgas
Tehniskā universitāte, Vidzemes Augst-
skola un citi partneri. Gustovskis piebilst,
ka Kuldīgas Ielu mākslas festivāls sācies
vienlaikus ar Liepāju, kur arī tai pašā
2019. gadā Karostas glābšanas biedrības
vadītāja Monta Krafte ļoti jaudīgi iesāka
savu – Karostas mākslas festivālu.
Cita starpā Gustovskis ir viens no
nedaudzajiem digitālās transformācijas
aģentiem Latvijā. Izklausās ļoti glauni un
sarežģīti, bet, vienkāršāk runājot, tie ir
cilvēki, kas domā par visu, kas saistīts ar
digitālajām prasmēm, sākot no iedzīvotā-
ju apmācībām līdz dažādu tehnoloģiju
ieviešanai un viedās pilsētas izveidei. Kā
piemēru viņš min nesen apstiprinātu
projektu Kuldīgā sadarbībā ar Rīgas
Tehnisko universitāti, kura mērķis ir ar
sensoriem meklēt siltuma zudumus, kuru
novēršana savukārt ļaus ieekonomēt.
«Visa digitalizācija ir par līdzekļu ekono-
miju,» viņš piebilst. Viedpilsētas ārzemēs
darbojas jau sen. «Latvija ir bērnu auti-
ņos,» noteic Gustovskis. Un to pierāda
Digitālās ekonomikas un sabiedrības
indekss (DESI indekss). «Eiropa spēcīgi
atpaliek no ASV un Ķīnas digitālajās
lietās, bet Latvija atpaliek arī no lietuvie-
šiem un igauņiem, esam tikai 18.–19.
vietā DESI indeksā,» viņš paskaidro.
Vienīgā lieta, kur Latvija ir jaudīga, – in-
terneta pieejamība un tā ātrums. Mēs
atpaliekam cilvēkresursu un zināšanu
trūkuma dēļ. Bet tas jau ir cits stāsts.
Viso pilsētām
pari