Lētā nafta apdraud Krievijas budžetu

Šonedēļ tās cena pirmo reizi pēdējo 13 mēnešu laikā nokritās zem šīs atzīmes, sasniedzot 67,6 ASV dolārus par barelu. Ja kritums turpināsies, Krievijas budžets zaudēs plānoto sabalansētību, nonākot lielos mīnusos. Cietīs arī nabagie The New York Times aptaujātie speciālisti norāda, ka no zemajām naftas cenām cietusi galvenokārt Krievijas elite, taču tagad finanšu krīzes sekas uz savas ādas sāks izjust arī vienkāršie iedzīvotāji. "Krievijā tagad gaidāms bezdarba pieaugums, bet algas pamazām samazināsies," prognozēja Fitch Ratings Edvards Pārkers. Viņš to skaidro ar nepareizo naftas dolāru izlietojumu ekonomiskās augšupejas laikā. Tā vietā, lai ieguldītu tos infrastruktūrā un valsts attīstībā, Krievija jauniegūto bagātību esot šķērdējusi mazāk svarīgu īstermiņa vajadzību apmierināšanai. Kremlis nedēļas sākumā solīja izmantot savas ārējās rezerves, lai mazinātu krīzes ietekmi uz ekonomiku, taču arī to vērtība nedēļas laikā no 3. līdz 10.oktobrim samazinājās par 15,5 miljardiem ASV dolāru. "Birokrātija un valdība atpaliek no realitātes. Tā rada lielas problēmas tirgum," saka Uralsib bankas stratēģijas analītiķis Kristofers Vīfers.Nākotne nezināma "Inflācija un ekonomiskās aktivitātes kritums noved pie pieprasījuma samazināšanās, kas provocē preču un resursu cenu krišanos," pārmaiņas Kommersant skaidroja tirgus izpētes uzņēmuma Platts eksperts Horhe Montepeks. "Neredzu iemeslu, lai Rietumu ekonomika drīzumā atveseļotos." Viņaprāt, naftas cena drīzumā varētu nokristies līdz 40—60 ASV dolāriem par barelu. Tas samazinās rubļa kursu pret dolāru un eiro un varētu likt valsts Centrālajai bankai devalvēt rubli. Citi gan ir noskaņoti optimistiskāk. "[Naftas cenas] kritums ir spekulatīvs un īslaicīgs — tas nav pamatots," Kommersant apgalvoja Tatņeftj ģenerāldirektora vietnieks Azats Jagafarovs. "Pašlaik valda tirgus pārbiedēto spēlmaņu emocijas. Nedēļas divu laikā viss atgriezīsies savās vietās," ir pārliecināts A.Jagafarovs.