Gori tikpat kā nav redzami iedzīvotāji, arī automašīnas cauri pilsētai gandrīz nemaz nebrauc, lai gan šis ir vienīgais ceļš no valsts rietumiem uz Tbilisi. Te redzamas vien žurnālistu automašīnas.
Kā Dienai pastāstīja citi žurnālisti, kas šodien pabijuši Gori, viņi
redzējuši, kā dienas gaitā vēl vairāki Krievijas armijas tanki iebraukuši pilsētā.
Kā var noprast, agresoru armijas pārstāvji ir izvietojušies bijušajā
pilsētas administrācijas ēkā.
Neraugoties uz visu izdarīto un to ka gruzīni ir pārtraukuši uguni,
krievu armija pazemo un laupa civiliedzīvotājus, preses konferencē
šodien teica Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili.
Žurnālisti pēc Gori atstāšanas ārpus pilsētas sastapuši un iztaujājuši civiliedzīvotājus, kas pametuši savas mājas. Vieni stāstījuši, ka viņiem ir atņemti dokumentu, vēl kādam atņemta nauda vai personīgās mantas. Savukārt krievu virsnieki iedzīvotājiem teikuši, lai paziņojot Gruzijas prezidentam Mihailam Saakašvili, ka viņi pavisam drīz būšot arī Tbilisi.
Gruzijā piesardzīgs optimisms par Sarkozī plānu
Pēc ilga lidojuma vakar Baltijas valstu līderi, tajā skaitā, arī Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) nokļuva tieši Rustaveli laukumā Tbilisi, kur vēlā vakarā notika liels tautas mītiņš. Visi valstu līderi, kas bija ieradušies — Polijas, Ukrainas, Igaunijas un Lietuvas prezidenti —, cits aiz cita teica runas, arī I.Godmanis.
Valstu līderi mītiņā pauda noteiktu atbalstu Gruzijai, runās uzsverot, ka Gruzija ir demokrātiska Eiropas valsts, kas izvēlējusies savu ceļu. Valstu vadītāji teica, ka Baltijas valstis un Polija būs kopā ar Gruziju un ka nekavējoties ir jāizbeidz šī agresija.
Gruzijā ir neliels piesardzīgs optimisms par vakar Maskavā panākto vienošanos starp Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu un Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī. Vienošanās sastāv no sešiem punktiem. Arī Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili kopumā piekrīt šim dokumentam un pieņem noteikumus, uz kādiem ir jāpārtrauc uguns, un parakstās zem šī dokumenta.
Intervijā šorīt agri no rīta Latvijas TV un Dienai I.Godmanis teica, ka šodien šo dokumentu izskatīs 27 Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri un pēc tam šis dokuments iegūs rezolūcijas raksturu, tam būs juridisks spēks. Līdz ar to ES dokumentu virzīs tālāk uz ANO Drošības padomes sēdi.
Kopumā arī I.Godmanis vakardienas notikumus vērtē diezgan cerīgi, taču ne bez piesardzības, norādot, ka tas nebūt nav tik vienkārši to visu īstenot dzīvē, tajā skaitā punktu par armijas atvilkšanu. Visai neskaidrs šajā dokumentā esot 5.punkts par tā saucamo buferzonu.
Gruzijas paziņojumu par izstāšanos no NVS I.Godmanis nosauca par loģisku. Uz Dienas jautājumu, vai Rietumi nav zaudējuši šajā karā Krievijai, viņš teica, ka nē, tā nevar runāt, jo te notiekošais ir daudz komplicētāks. I.Godmanis neizslēdz iespēju, ka Krievija ANO Drošības padomē varētu bloķēt ES dokumentu.
Prezidenti secina, ka aktīvāk jāiesaistās starptautiskajām organizācijām
Šodien preses konferencē Lietuvas prezidents Valds Adamkus uzsvēra, ka jāizdara viss, lai
Krievijas armija tiktu izvesta no Gruzijas un te jāieved īsti miera
uzturētāji, kas tad veiks savu miera uzturēšanas misiju. Kāda gan jēga
bija no valstu vadītāju tikšanās vakar, ja turpinās slepkavības un
marodierisms, viņš teica. Lietuvas prezidents aicināja aizsargāt
Gruziju un atgādināja, ka līdzīgi arī sācies Otrais pasaules karš, kad
Staļina dēļ gāja bojā miljoniem cilvēku. Toreiz arī neviens savlaicīgi
neiesaistījās, lai apturētu agresorus.
Polijas prezidents Lehs Kačiņskis aicināja konflikta atrisināšanā
iesaistīties pasaules ietekmīgākos politiķus: «Es gribu pajautāt, kas
ir devis krieviem tiesības mācīt visas citas nācijas?»
Savukārt Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzskata, ka tagad
konflikta noregulēšanā daudz nopietnāk vajadzētu iesaistīties NATO.
Latvijas premjers Ivars Godmanis preses konferencē runāja sev ierastā
stilā — par trim lietām: pirmais, ir iespējams apturēt uguni un novērst
draudus, otrais — cilvēkiem vajag kļūt ļoti aktīviem un savākt
apsūdzību Krievijai par izdarītajiem noziegumiem, trešais — vajag
izveidot humanitāros koridorus, lai cilvēki varētu izbraukt no
karadarbības zonas.
(papildināts viss teksts)