Aplausi skanēja arī pēc vairākām citām atbildēm, kaut uz dažiem izskanējušajiem jautājumiem V.Putins izvairījās atbildēt. Tā, kādas vēstules autors viņam jautāja, kāpēc «nekārtības valstī sākās jau ar vēlēšanām», uz ko premjerministrs atbildēja ar pretjautājumu: «Par kādu valsti jūs runājat?» un nolika vēstuli. Tomēr valdības vadītājs arī apsolīja nepieļaut «straujas valūtas kursa svārstības».
Pārraides laikā V.Putins norādīja, ka Krievijā pieaugs bezdarbnieku skaits, kas varētu sasniegt divus miljonus cilvēkus - par 400 tūkstošiem vairāk kā pašlaik, kā norādīja premjerministrs. Tiesa, pēc oficiālajiem datiem pašlaik Krievijā bez darba ir 4,6 miljoni cilvēku. Bezdarba problēmas atrisināšanai valdība atvēlēšot līdz 50 miljardiem rubļu (aptuveni miljardam latu).
Runājot par ārpolitiku, V.Putins īpašas cerības lika uz Baraka Obamas stāšanos ASV prezidenta amatā. "Mēs dzirdam aicinājumus attiecības ar Krieviju veidot, ņemot vērā tās intereses. Ja tie nav vienkārši vārdi, bet transformēs praktiskā politikā, tad, protams, mūsu reakcija būs adekvāta un mūsu amerikāņu partneri to uzreiz jutīs," sacīja V.Putins.
Premjerministrs pārraides laikā atkal kritizēja Gruziju par uzbrukumu Dienvidosetijai, netieši apstiprinot, ka tolaik solījis "pakārt Saakašvili aiz olām". Viņš arī solīja nebūvēt pastāvīgas militārās bāzes Kubā un Venecuēlā, sakot: "Mēs jau tā tur esam gaidīti viesi." Pret Ukrainu attieksme bija stingrāka: V.Putins atgādināja, ka valsts nenodarbojas ar labdarību, tāpēc Kijevai būs jāatmaksā parāds par gāzi. No Dienvidosetijas un Abhāzijas krievu karavīri neaizies, solīja valdības vadītājs.
Līdzīgi kā iepriekšējās jautājumu sesijās, V.Putins plaši demonstrēja savu atmiņu, no galvas citējot statistikas datus par dažādām lauksaimniecības un rūpniecības nozarēm. Tā, viņš apgalvoja, ka ekonomikas pieaugums valstī sasniegs 6,8% , bet inflācija nepārsniegs 13%.
(papildināts viss teksts)