Gruzīnu puse skaidro, ka uguns pārtraukšanas iniciatīvā tiek prasīta bezierunu uguns pārtraukšana, spēka nelietošana, Krievijas armijas atvilkšana no Gruzijas, ieskaitot Dienvidosetiju, kā arī pausti nosacījumi starptautiskajai starpniecībai un miera uzturēšanai. M.Saakašvili sacījis, ka piekrīt visiem punktiem. Paredzams, ka abi ministri uz Maskavu dosies pirmdien vakarā.
Gruzijas prezidents arī pavēstījis, ka Gruzijas spēki ir notriekuši 18 vai 19 Krievijas kara lidmašīnas, nogalinājuši simtiem Krievijas karavīru un atvairījuši Krievijas uzbrukumu Gori pilsētai. M.Saakašvili apgalvo, ka Krievijai ir 500 tanku un 25 000 karavīru Gruzijas teritorijā.
Krievijas Aizsardzības ministrija noliedz, ka Krievijas spēki atrodas Gruzijā ārpus Dienviosetijas un Abhāzijas. Krievija ziņo tikai par četrām pazudušām lidmašīnām.
Sarkozī dosies uz Maskavu
Eiropas Savienība pirmdien aktivizējusi savu rīcību konflikta starp Gruziju un Krieviju risināšanā, un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī paziņojis, ka dosies uz Maskavu tikties ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu, ziņo CNN. Francijas līderis tādu lēmumu pieņēma pēc sarunas pirmdien ar D.Medvedevu un Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili.
Francijas, kura patlaban ir ES prezidējošā valsts, ārlietu ministrs Bernārs Kušnē jau svētdien ieradās Tbilisi un šodien kopā ar Somijas ārlietu ministru Aleksandru Stubu pošas uz Maskavu. Abu ministru mērķis ir panākt pamieru.
Krievija pastiprina uzbrukumu
Krievijas karaspēks pirmdien pastiprināja uzbrukumus Gruzijai, bet Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka militārās operācijas, lai «uzspiestu Gruzijai mieru», tuvojas noslēgumam. «Beidzies svarīgs posms operācijā, kuras mērķis ir piespiest Gruzijas pusi, Gruzijas varas iestādes ievērot mieru Dienvidosetijā. Krievijas pastiprinātie miera spēki pārņēmuši savā kontrolē Chinvali,» teica D.Medvedevs, tiekoties ar Krievijas aizsardzības ministru Anatoliju Serdjukovu. Krievijas bruņoto spēku vadība apgalvo, ka nav saņēmusi pavēli doties tālāk par Dienvidosetiju un iebrukt Gruzijas teritorijā. Gruzijas amatpersonas gan vēsta, ka krievu tanki esot apturēti tikai piecu kilometru attālumā no Gori pilsētas.
Gruzijas valdība informē, ka aptuveni 50 krievu kara lidmašīnu turpina bombardēt Gruzijas teritoriju. Krievijas ģenerāļi tikmēr atzinuši, ka zaudējuši vēl divas kara lidmašīnas, kopš kara sākuma zaudēti jau četri lidaparāti.
Gruzīnus uztrauc situācija Abhāzijā
Gruzijas amatpersonas informē, ka karā ar Krieviju gājuši bojā ap 130 civiliedzīvotāju un militārpersonu, 1165 cilvēki ir ievainoti. Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili vēsta, ka 90% upuru ir civiliedzīvotāji. M.Saakašvili uzskata, ka Krievijas mērķis ir gāzt viņa valdību. Pēc viņa domām, Maskava nevis vēlas palīdzēt Dienvidosetijas iedzīvotājiem, bet gan pārņemt savā kontrolē energoresursu tranzīta ceļus.
Gruzijas amatpersonas raizējas par stāvokli Abhāzijā, kur atklāta otra fronte separātistu cīņā pret Gruziju. Separātisti ar Krievijas palīdzību mēģina padzīt Gruzijas spēkus no Kodori aizas. Separātisti izvirzījuši ultimātu Gruzijai, pieprasot karaspēka izvešanu no šī reģiona. «Mēs piedāvājam humāno koridoru, lai no Kodori aizas augšējās daļas pilnībā izvestu Gruzijas karavīrus un civiliedzīvotājus. Ja gruzīnu karavīri neizmantos šo izdevību, sāksies viņu iznīcināšanas operācija,» pavēstīja Abhāzijas separātistu aizsardzības ministrs Mirabs Kišmarija.
ASV nosoda Krieviju
Gruzijas valdība aicina starptautisko sabiedrību nekavējoties iesaistīties konflikta risināšanā, lai apturētu Krievijas agresiju. «Krievijas karaspēks sācis Gruzijas okupāciju, valsts teritorija tiek bombardēta,» teikts valdības paziņojumā. ASV viceprezidents Ričards Čeinijs uzsvēris, ka Krievijas rīcība nepaliks bez sekām un būtiski ietekmēs Maskavas attiecības ar Rietumiem. Krievijas rīcību asi nosodījis arī NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers. Eiropas Savienības ārlietu ministri trešdien pulcēsies uz ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu Dienvidosetijas konfliktu.
ASV militārās lidmašīnas tikmēr palīdzējušas lielai daļai Gruzijas kontingenta pamest Irāku un atgriezties dzimtenē. Tas izraisījis Krievijas neapmierinātību. Krievijas pārstāvji arī izteikuši draudus Ukrainai, kas tiek apsūdzēta par nostāšanos Gruzijas pusē. Maskavas sašutumu izraisīja Ukrainas brīdinājums, ka Ukraina varētu apgrūtināt karā pret Gruziju iesaistīto Krievijas Melnās jūras flotes kuģu atgriešanos Sevastopoles ostā. «Ar šādiem bezatbildīgiem paziņojumiem Ukraina nostāda sevi agresīvā Saakašvili režīma sabiedrotās lomā,» uzskata bijušais Melnās jūras kara flotes komandieris Eduards Baltins.