Putins mierina Krieviju,apsola pārvarēt krīzi

Putins. Viņš uzskata, ka šoreiz Krievijai izdosies novērst tik smagu krīzi, kāda bija 1991. un 1998.gadā. V.Putins arī mierināja Krievijas iedzīvotājus, ka valsts garantē viņu noguldījumus bankā. Pašlaik valsts garantētā summa ir 700 000 rubļu (14 200 latu). Tas nozīmē, ka drošībā ir 98,5% noguldījumu, uzsvēra V.Putins. Viņa runa galvenokārt bija veltīta tieši ekonomikas problēmām. V.Putins atzina, ka pasaules finanšu krīze skārusi arī Krieviju, tomēr uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā Krievijas ekonomika ļoti strauji attīstījusies, tāpēc Krievijā nav daudzu riska faktoru, kas ir citās valstīs. V.Putins uzskata, ka valsts zelta un ārvalstu valūtas rezerves, kas tika uzkrātas ekonomikas uzplaukuma laikā, ir pietiekami lielas, lai pārciestu krīzi bez nopietniem satricinājumiem. Taču ekonomisti brīdina, ka Krievija ir spiesta strauji tērēt savas rezerves, lai aizstāvētu rubļa kursu pret devalvācijas risku. Krievijas ekonomikai nopietni kaitē naftas, gāzes un citu resursu cenas kritums pasaules tirgū, jo valsts ekonomika ir ļoti atkarīga no šo izejvielu eksporta. Naftas cena jau sarukusi līdz 50 dolāriem par barelu, lai gan vēl pirms dažiem mēnešiem tā bija gandrīz 150 dolāru par barelu. Krievijas budžeta veidotāji bija rēķinājušies ar naftas cenu, kas nedrīkst būt mazāka par 70 dolāriem. Ekonomikas krīzes dēļ Krievijā atkal palielinās bezdarba līmenis. V.Putins apsolīja, ka no 1.janvāra varētu palielināt maksimālo bezdarbnieka pabalstu, kas būs 4900 rubļu (100 latu) mēnesī. Viņš arī solīja samazināt nodokļus, lai veicinātu ražošanas attīstību. Par politiku V.Putins runāja diezgan maz. Viņš pauda atbalstu Krievijas konstitūcijas grozījumiem, kas pagarinās prezidenta pilnvaru termiņu līdz sešiem gadiem. Krievijā klīst runas, ka V.Putins plāno izmantot šos grozījumus, lai nomainītu Dmitriju Medvedevu un atgrieztos prezidenta amatā vēl uz vismaz 12 gadiem. Pats viņš to nekomentēja.