Šķita, ka viņa politiskajā biogrāfijā spilgtākie punkti jau ir ierakstīti. Tur bija stāsts par vienu no postpadomju telpas redzamākajiem mierīgo revolūciju vadītājiem un valsts reformētājiem. Tāpat arī ieraksts par sabiedrības uzticības zaudēšanu un pret sevi vērstiem ielu protestiem.
Visticamāk, vēl pirms dažām nedēļām Gruzijas prezidentam Mihailam Saakašvili nebija nojautas, ka šo sarakstu papildinās vēl kāds trekns ieraksts. Viņš būs pirmais valsts vadītājs kopš aukstā kara beigām, kuram būs jācīnās pret Krievijas militāro agresiju paša mājās. Jācīnās ar valsti, kura neslēpj, ka vēlas panākt M.Saakašvili aiziešanu no prezidenta amata.
Pirmdien publicētā vēstulē avīzei The Wall Street Journal M.Saakašvili pielīdzināja Gruzijā notiekošo PSRS spēku iebrukumam Afganistānā 1979.gadā un 1968.gada Prāgas pavasarim. "Šis ir lielisks brīdis, lai uzbruktu mazai valstij," saka M.Saakašvili. Krievijas spēki ienākuši Gruzijas teritorijā laikā, kad vairākums Rietumvalstu politiķu un diplomātu atrodas atvaļinājumos vai Pekinā vēro olimpiskās spēles.
M.Saakašvili uzskata, ka viņam nebija cita iespēja, kā pagājušajā nedēļā ievest karavīrus Dienvidosetijā, kur Krievijas atbalstītie separātistu spēki bija pastiprinājuši militārās darbības. Daļa politikas analītiķu gan domā, ka karstgalvīgais gruzīnu līderis kļuvis par upuri Krievijas provokācijai.
Rožu revolūcijas ikona
M.Saakašvili nāca pie varas 2004.gada Rožu revolūcijas rezultātā, kad no sava amata tautas mierīgas pretošanās rezultātā nācās atkāpties ilggadējam līderim Eduardam Ševardnadzem. Francijā un ASV studējušais, kādu laiku Ņujorkas juridiskajā firmā strādājušais, M.Saakašvili bija atgriezies Gruzijā jau 2000.gadā un iesaistījies politikā. Taču, redzot milzīgo korupcijas līmeni un varas koncentrāciju šauras cilvēku grupiņas rokās, viņš bija pametis tieslietu ministra amatu.
M.Saakašvili izveidoja partiju Nacionālā kustība un drīz vien kļuva par Tbilisi mēru, apliecinādams, ka ir izdarīgs un saimniecisks vadītājs, kurš ievieš kārtību noplukušajā Gruzijas galvaspilsētā. Viņa partija piedalījās arī 2003.gada parlamenta vēlēšanās, kas lielākajā daļā sabiedrības tika uzskatītas par negodīgām un raisīja masveida protestus. M.Saakašvili ātri vien kļuva par redzamāko Rožu revolūcijas līderi.
Tādēļ nevienam nebija pārsteigums, ka 2004.gada prezidenta vēlēšanās Miša, kā viņu dēvē vairākums gruzīnu, pārliecinoši uzvarēja. Viņš solīja atjaunot ilgus gadus korupcijā un atpalicībā slīgušo valsti. Par to, ka Gruzijā situācija uzlabojās, varēja pārliecināties ikviens — Tbilisi tika pie jaunas lidostas un ceļiem, tika normalizēta elektrības apgāde. Tā kā viena no M.Saakašvili prioritātēm bija iestāšanās NATO, lieli pūliņi tika ieguldīti bruņoto spēku attīstībā. Uz Irāku tika nosūtīta 2000 karavīru liela vienība. Šobrīd vairāk karavīru Irākā ir tikai Lielbritānijai un ASV.
Ahilleja papēdis — iesaldētie konflikti
Tuvināšanās Rietumiem automātiski nozīmēja attālināšanos no Maskavas, kas labprāt būtu paturējusi savas ietekmes zonā visas bijušās PSRS republikas. Gruzijas Ahilleja papēdis bija neatrisinātie konflikti Dienvidosetijā un Abhāzijā. Stādamies prezidenta amatā, M.Saakašvili bija paudis apņēmību atrisināt arī tos. Abi konflikti bija gruzdējuši kopš 90.gadu sākuma, kad toreizējais nacionālistiski noskaņotais Gruzijas prezidents Zviads Gamsahurdija atteicās piešķir Abhāzijai un Dienvidosetijai autonomiju.
Pēc M.Saakašvili stāšanās amatā periodiski uzliesmoja diplomātiskie saasinājumi starp Gruziju un Krieviju. Viens no nopietnākajiem izcēlās 2006.gadā, kad tika aizliegta Gruzijas preču ievešana Krievijā.
Arī paša mājās Gruzijas prezidentam neklājās viegli. Lai arī viņš veica reformas, vienlaikus M.Saakašvili sāka īstenot politiku, pret kuru pats savulaik bija iestājies. Viņa politiskie pretinieki apsūdzēja prezidentu par varas koncentrēšanu šauras cilvēku grupas rokās. Pērnā gada novembrī tika izdzenāti protestētāji, raisot vēl plašākas opozīcijas demonstrācijas. Tas piespieda M.Saakašvili izsludināt pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas, kurās viņš atkārtoti uzvarēja.
Krievija grib nogremdēt
Virkne Latvijas diplomātu un politiķu, kuri tikušies ar M.Saakašvili pēdējos mēnešos, atzīst, ka Gruzijas prezidents jau agrāk brīdinājis par iespējamo Krievijas agresiju. "Viņš bija satraukts, ka starptautiskā sabiedrība un politiķi nenovērtē Krievijas attieksmi pret Gruziju. Tās mērķi ir atšķelt šīs Gruzijas teritorijas," saka Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Pīks (TP), kurš EP delegācijas sastāvā aprīļa beigās apmeklēja Tbilisi.
"Viņš ļoti labi apjauš realitāti, ka neviens nav ar Gruziju, visi ir tikai vārdos ar viņiem," stāsta Latvijas diplomāts, kuram nācies piedalīties neformālās vakariņās ar M.Saakašvilli. To laikā viņš saviem Rietumu partneriem jautājis, kā konkrēti viņi palīdzēs, ja Krievija pastiprinās spiedienu uz Gruziju. Diplomātiem un politiķiem, kas sēdējuši pie vakariņu galda, nav bijis atbilžu. Arī no stratēģiskās partneres ASV neko vairāk kā "labu attieksmi pret Gruziju" M.Saakašvilli nav sagaidījis, uzsver R.Pīks.
M.Saakašvili nereti tiek raksturots kā pārāk emocionāls cilvēks, un tas esot arī viens no iemesliem, kādēļ šobrīd Gruzijā norit karš. Taču citi teic, ka viņam ir laba humora izjūta un ironiska attieksme pret dzīvi. Viņš spējot precīzi analizēt situāciju un saprotot, ka gruzīnu apziņā abu teritoriju problēma cieši saistīta ar jautājumu par visas valsts neatkarību. "Ja Gruzija zaudē Abhāziju un Dienvidosetiju, kur ir garantija, ka tā nezaudē citas teritorijas," tā M.Saakašvili nostāju skaidro augsti stāvoša Latvijas Ārlietu ministrijas amatpersona.
"Krievijas mērķis ir gremdēt šo valsti politiski, militāri un ekonomiski," uzskata R.Pīks. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ASV valsts sekretārei Kondolīzai Raisai ir tieši paziņojis, ka vēlas panākt režīma maiņu Tbilisi. Maskava šobrīd kārtējo reizi izmanto Rietumu nespēju ātri un vienoti reaģēt uz Gruzijā notiekošo, atzīst diplomāti. Sašķeltību Gruzijas jautājumā bija raksturojis arī šā pavasara NATO sammits Bukarestē, kad valstis nespēja vienoties par rīcības plāna dalībai aliansē piešķiršanu Tbilisi.
Gruzijas prezidents uzsver, ka būtu maldīgi šobrīd notiekošo skatīt kā konfliktu starp Gruziju un Krieviju. Viņaprāt, šis ir konflikts par tādām Rietumu sabiedrības aizstāvētām pamatvērtībām kā brīvība un demokrātija. "Ārēji šis karš izcēlies neatrisināta separātistu konflikta dēļ. Realitātē tas ir karš par Gruzijas neatkarību un nākotni. Taču galvenokārt tas ir karš par to, kāda veida Eiropā dzīvos mūsu bērni. Būsim atklāti: šis konflikts ir par Eiropas brīvības nākotni," pirmdien uzsvēra M.Saakašvili. Šādā brīdī Rietumi, viņaprāt, nedrīkst Gruziju atstāt vienu.