Vairāki diplomāti izteikušies, ka pēdējo mēnešu laikā Maskavas uzvedība ANO Drošības padomē kļuvusi sevišķi izaicinoša, vaicājot, vai tas vērtējams tikai konkrētu jautājumu kontekstā, vai arī saistīts ar paredzamo premjerministra Vladimira Putina atgriešanos prezidenta krēslā.
Arī pašas Sīrijas opozīcija, kas ziņo par 57 jauniem prezidenta Bašara al Asada režīma upuriem, šo veto vērtējusi kā "atļauju slepkavošanai".
Kā norāda rietumvalstu līderi un eksperti, Maskava un Pekina ar savu balsojumu "piesedz" Damasku, ļaujot tai turpināt nogalināt opozīcijas protestētājus.
"Visas asinis, kas vēl tiks izlietas, būs uz mūsu sirdsapziņas," izteikusies ASV vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācijā Sjūzena Raisa.
"Krievijas valdība ne vien nepiedodamā kārtā apbruņo šādu valdību, kas apkauj pati savu tautu, bet nodrošina tai diplomātisku aizsegu," sacījis cilvēktiesību organizācijas Human Rights Watch eksperts Filips Bolopions.
"Kolīdz rietumvalstis piekāpjas, Krievijas prasības tikai aug un aug, kamēr Sīrijas režīms turpina slepkavot," piebildis Vašingtonas Tuvo Austrumu politikas institūta speciālists Endrū Teiblers.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī nosodījis Krievijas un Ķīnas veto, atzīdams, ka tas vienīgi iedrošinās Sīrijas režīmu pastiprināt protestu apspiešanu. "Kopš 2011.gada marta Damaskas režīms reaģējis uz savas tautas pamatotajām prasībām pēc brīvības un demokrātijas vienīgi ar nežēlīgām represijām un nebeidzamiem solījumiem," viņš norādījis.
Kā uzskata Ņujorkas universitātes Starptautiskās sadarbības centra eksperts Ričards Govens, šis balsojums tomēr nav uzskatāms par Krievijas un Ķīnas uzvaru, jo fakts, ka rietumvalstīm pievienojās Indija, Dienvidāfrika un Pakistāna, vērtējams kā "ASV un Eiropas morālais panākums". Viņaprāt tas varētu arī nopietni pasliktināt Maskavas un Pekinas attiecības ar Arābu līgu.
Kā ziņots, lai gan pārējie 13 Drošības padomes locekļi sestdien balsoja par Eiropas valstu un Arābu līgas piedāvāto rezolūcijas projektu, kurā bija izteikta prasība Asada režīmam pārtraukt mēģinājumus ar varu apspiest opozīciju, Krievija un Ķīna jau otro reizi pēc kārtas rezolūciju bloķēja, izmantojot savas veto tiesības.
Iepriekšējo reizi abas valstis veto tiesības Sīrijas jautājumā izmantoja pagājušā gada 5.oktobrī.
Tikmēr Indija un Dienvidāfrika, kas 5.oktobra balsojumā atturējās, jauno rezolūcijas projektu atbalstījušas.
Maskavu un Pekinu nosodījušas arī arābu valstis.
Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Genādijs Gatilovs tviterī raksta, ka par rezolūcijas nepieņemšanu esot atbildīgas rietumvalstis. Pēc viņa teiktā, rezolūcijas autori "nav papūlējušies nonākt pie konsensa".
Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins paziņojis, ka rezolūcijā Sīrijas situācija "nav atspoguļota adekvāti", un apsūdzējis Rietumus centienos gāzt Asadu, panākot varas maiņu Sīrijā.
Otrdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un ārējās izlūkošanas dienesta direktors Mihails Fradkovs gatavojas doties uz Damasku un tikties ar Asadu. Gatilovs sestdien izteicās, ka šīs vizītes mērķis būšot politiskā noregulējuma meklējumi, bet sīkāka informācija par to pagaidām netiek sniegta.
Tikmēr Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra Siņhua svētdien vēsta, ka Pekina un Maskava rezolūciju bloķējušas, "lai novērstu vēl lielāku sajukumu un asinsizliešanu" Sīrijā.