Viņš pauda, ka joprojām nav zināms, vai Putins ir ieplānojis Mistral kuģus izvietot Melnajā jūrā vai arī Baltijas jūrā.
"Putina mērķis ir ļoti skaidrs - viņš vēlas izveidot kaut vai daļu no tās impērijas, kāda Krievija kādreiz bija. Viņš taču savulaik ir teicis, ka neuzskata Ukrainu par nopietnu valsti - tātad šā cilvēka mērķis ir panākt, lai Ukraina būtu vāja, neattīstīta un viegli ietekmējama," sacīja Semeraks.
Ministrs atgādināja, ka savulaik Krievija nesodīti iebruka Gruzijā, atņemot tai daļu teritorijas, bet tagad līdzīgu scenāriju mēģina īstenot Ukrainā.
"Mēs nezinām, kuru kaimiņvalsti Putins ir iecerējis sev pakļaut kā nākamo - varbūt Moldovu, bet varbūt kādu no Baltijas valstīm," tā Semeraks.
Ukrainas valdības ministrs Semeraks šonedēļ bija ieradies Jūrmalā, lai piedalītos no 19. līdz 21.novembrim notiekošajā Eiropas Tautas partijas biroja sanāksmē.
Jau vēstīts, ka Francija 2011.gadā vienojās uzbūvēt un piegādāt divus Mistral tipa helikopteru bāzes kuģus Krievijai 1,2 miljardu eiro vērtībā. Pirmo kuģi ar nosaukumu Vladivostok bija paredzēts piegādāt šogad oktobrī vai novembrī, bet otro ar nosaukumu Sevastopoļ - 2015.gadā.
Francijas prezidents Fransuā Olands septembrī paziņoja, ka valsts ir iesaldējusi pirmā kuģa piegādi "līdz novembrim" un lēmums par tālāku kuģu piegādi būs atkarīgs no situācijas Ukrainā.
1,2 miljardus eiro vērtā līguma izpilde nozīmētu, ka pirmo reizi Krievijai tiktu pārdotas augsta līmeņa aizsardzības tehnoloģijas, par ko bažas ir izteikušas vairākas NATO dalībvalstis, īpaši Baltijas valstis, kas bažījas par kuģu nonākšanas Krievijas bruņojumā negatīvo ietekmi uz to drošības situāciju.
Gaidot kuģa nodošanu Krievijai, Sennazēras ostā uz mācību kuģa Smoļnij atrodas 400 Krievijas kara jūrnieki - Vladivostok un Sevastopoļ apkalpju locekļi, kas no 30.jūnija ir mācījušies vadīt Mistral tipa kuģus.