Zatlers Maskavu neapmeklēs Gruzijas dēļ

M.Riekstiņš atbalstīja ES nostāju, aicinot nelikt šķēršļus novērotāju darbībai. M.Riekstiņš uzskata, ka novērotājiem vajadzētu darboties arī Abhāzijas un Dienvidosetijas teritorijā, jo pretējā gadījumā viņi nevar pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus. S.Lavrovs bija citās domās par starptautisko novērotāju uzdevumiem. "Vajag uzmanīt agresoru, nevis agresijas upurus," teica S.Lavrovs, liekot noprast, ka par agresoru uzskata Gruziju. Bija redzams, ka Krievijai ļoti nepatīk Baltijas valstu atbalsts Gruzijai un bez ievērības nav palikusi arī Latvijas premjera Ivara Godmaņa došanās uz Tbilisi neilgi pēc karadarbības sākuma. Pragmatiskas sarunas Pārējos jautājumos abiem ministriem izdevās panākt lielāku saskaņu vismaz tāds iespaids tika radīts. S.Lavrovs runāja par "divpusējo attiecību pozitīvo attīstību", ko atspoguļo straujais savstarpējās tirdzniecības pieaugums. Viņš pieminēja divpusējo līgumu pilnveidošanu, kas nodrošina labu pamatu "draudzīgu kaimiņattiecību veidošanai". M.Riekstiņš atzina, ka tikšanās notikusi "pragmatiskā gaisotnē". Kopš iepriekšējās tikšanās esot paveikts milzīgs darbs, lai gan vēl nav pabeigtas vairākas svarīgas lietas. Pirmām kārtām, tas attiecas uz līgumiem par investīciju aizsardzību un izvairīšanos no divkārtējas aplikšanas ar nodokļiem. Šos jautājumus varētu risināt Latvijas un Krievijas starpvaldību komisija, kuras uzdevums ir veicināt sadarbību ekonomikā, zinātnē un kultūrā. M.Riekstiņš pavēstīja, ka komisijas sēde varētu notikt novembra vidū Maskavā. Viens no jautājumiem, ko vajadzētu apspriest abu pušu sarunās, ir stāvoklis pie Latvijas un Krievijas robežas, kur vērojamas milzīgas kravas automašīnu rindas. Abas puses apzinās, ka vajadzētu nodrošināt raitāku plūsmu, kas veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību. Savukārt jautājumā par kopīgo komisiju Latvijas un Krievijas robežas demarkācijai bumba ir Krievijas pusē, jo Latvija savu komisijas daļu izveidoja jau augustā. S.Lavrovs un M.Riekstiņš vienojās, ka komisijai pēc iespējas ātrāk vajadzētu sākt darbu.Vēsturnieku iespēja Sarunās tika pieminēts arī "humanitārais" jautājums, jo Maskava kārtējo reizi žēlojās par krievvalodīgo stāvokli Latvijā. "Šo jautājumu mēs apspriedām konkrēti, ņemot vērā EDSO, Eiropas Padomes un citu starptautisko organizāciju rekomendācijas," paziņoja S.Lavrovs. Abi ministri runāja arī par sāpīgo abu valstu vēstures jautājumu. S.Lavrovs pavēstīja, ka Krievija esot gatava runāt par "sarežģītiem kopīgās vēstures jautājumiem". Viņš ierosināja izveidot vēsturnieku komisiju, kas darbotos abu valstu Zinātņu akadēmijas paspārnē. Latvijas vēsturnieki novembra sākumā gatavojas doties uz Maskavu, lai izpētītu Krievijas ārpolitikas arhīva materiālus. Krievijas amatpersonas arīdzan sola, ka Federālā drošības dienesta arhīvs varētu nodot Latvijas vēsturniekiem materiālus, kas attiecas uz latviešus interesējošām lietām. Latvija varētu piekļūt represēto lietām, kas glabājas Valsts drošības komitejas arhīvos. S.Lavrovs solīja "maksimālas labvēlības režīmu", lai vēsturnieki varētu piekļūt materiāliem, kas viņus interesē.