„Asads nespēs ilgi noturēt varu savās rokās. Līdzko režīms kritīs, radīsies draudi alavītu sektas drošībai. Mēs gatavojamies uzņemt alavītu bēgļus Golānas augstienēs,” paziņoja Izraēlas armijas ģenerālštāba priekšnieks Benijs Hancs. Jāatgādina, ka Izraēla daļēji okupēja Golānas augstienes 1967. gada kara laikā.
Pagājušajā nedēļā Izraēlas aizsardzības ministrs Ehuds Baraks paziņoja, ka Sīrijas prezidenta pozīcijas ir kļuvušas ļoti vājas, kamdēļ viņa režīms kritīs šī gada laikā. „Nedomāju, ka viņš noturēsies pat līdz gada vidum,” izteicās E. Baraks.
Alavītu reliģiskā pārliecība atrodas uz robežas starp šiītismu un vietējo reliģiju, kas sastāv no islāma, kristietības un pirmsislāma austrumu ticējumu sajaukuma, norāda aģentūra. Tieši šo islāma novirzienu pārstāv Sīrijas prezidents B. Asads un viņam tuvākās aprindas, bet viens no galvenajiem pagājušā gada martā sākušas sacelšanās cēloņiem ir sunnītu vairākuma neapmierinātība ar to, ka pie varas valstī atrodas alavīti.
Tikmēr pats B. Asads otrdien paziņoja, ka viņš joprojām ir tautas atbalstīts valsts vadītājs, kā arī ka nemieri ir ārvalstu ierosināti, un uzsvēra, ka ārējie spēki nav panākuši cerētos rezultātus. Šī iemesla dēļ novērotājiem radušās aizvien lielākas bažas, ka valstī sāksies īsts pilsoņu karš starp sunnītu vairākumu un alavītiem, kā arī citu etnisko un reliģisko mazākumu pārstāvjiem, tostarp kristiešiem, kuri atbalsta Sīrijas prezidentu.