Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Pie Teherānas nogalināts ievērojams irāņu kodolzinātnieks

Netālu no Irānas galvaspilsētā Teherānas piektdien bruņoti uzbrucēji nogalinājuši ievērojamo irāņu kodolzinātnieku Mohsenu Fahrizade, par kuru Rietumiem bijušas aizdomas, ka viņš vadījis slepeno Irānas kodolieroču programmu, vēsta Irānas mediji.

Bruņoti uzbrucēji sašāvuši zinātnieka automašīnu, un viņš no gūtajiem ievainojumiem slimnīcā miris.

"Diemžēl mediķu komanda nespēja reanimēt Fahrizade, un pirms dažām minūtēm šis vadītājs un zinātnieks pēc pūliņu un cīņu gadiem kļuva par augstākā goda asinsliecinieku," teikts Irānas bruņoto spēku paziņojumā.

Pirms sašaut automašīnu, kurā atradās Fahrizade un viņa miesassargi, "teroristi uzspridzināja vēl vienu automašīnu", vēsta ziņu aģentūra "Tasnim".

"Teroristi šodien noslepkavojuši pazīstamu irāņu zinātnieku," tviterī apliecināja Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs.

"Šī gļēvulība, kurā manāmas nopietnas norādes uz Izraēlas lomu, ir liecība noziedznieku izmisīgajiem kara kurināšanas centieniem," pauda ministrs.

"Irāna aicina starptautisko sabiedrību - un it īpaši Eiropas Savienību - izbeigt apkaunojošos dubultstandartus un nosodīt šo valsts terora aktu," aicināja Zarifs.

Fahrizade vadīja organizāciju, kas aizsardzības resorā nodarbojās ar pētniecību un inovācijām.

Kā vēsta ziņu aģentūra "Associated Press", Izraēlas varasiestādes atteikušās komentēt irāņu zinātnieka slepkavību.

Izraēlas laikraksts "Jerusalem Post" izteicis pieņēmumu, ka aiz Fahrizade slepkavības, iespējams, stāv ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija.

"Kad Tramps saprata, ka tiešs uzbrukums Irānai ir pārāk bīstams, viņš, iespējams, nolēma, ka Fahrizade slepkavība ir pieņemamāks variants," skaidro laikraksts.

Irānā iepriekš atentātos nogalināti vismaz seši zinātnieki, kas nodarbojušies ar pētījumiem kodoljomā.

Kā norāda ziņu aģentūra "Reuters", rietumvalstis, Izraēla un Teherānas oponenti irāņu emigrantu rindās Fahrizade raksturojoši kā 2003.gadā apturētās slepenās kodolieroču programmas vadītāju.

Irāna ilgstoši noliegusi, ka tā būtu centusies izmantot savu kodolprogrammu kodolieroču radīšanai.

2015.gada pasaules lielvaru un Irānas kodolvienošanās ietvaros Irāna apņēmās ierobežot savu kodolprogrammu, bet Rietumi - atcelt sankcijas.

Tramps 2018.gadā vienpusējā kārtā vienošanos pameta un noteica Irānai jaunas sankcijas.

Kopš Džo Baidena uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās Irānas prezidenta Hasana Ruhani valdība vairākkārt signalizējusi, ka ir gatava sadarbībai ar jauno ASV administrāciju.

 

Top komentāri

trusis nejaukais
t
nu ja mees atceramies ka veel nesen bija zinja (kuru starp citu var atrast shii raksta kreisajaa pusiitee paskrolleejot uz leju) ka Iraanas bagaatinaataa uraana kraajumi 12 reizes paarsniedz 2015 gada vienoshanos tad shii zinja par kodolzinaatnieka novaakshanu ir veerteejama tikai pozitiivi!
ha, ha
h
Pēc nesenās Pompeo vizītes Vidējos Austrumos daudzi paredzēja, ka sekos Trampa militārs trieciens Irānai. Bet viss notika daudz diskrētāk.
Mosads
M
Suņam, suņa nāve !
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits