Saūda Arābija ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kur augstākais soda mērs tiek likts lietā ļoti bieži, piemēram, par apsūdzībām saistībā ar terorismu, slepkavību, izvarošanu, bruņotu laupīšanu vai narkotiku tirdzniecību un kontrabandu. Saūda Arābija, kuras vara nesaraujami saistīta ar islāmu, kritizēta par negodīgu tiesu praksi.
"Jau tā nav pieņemami, ka Saūda Arābijā nāvessods tiek izpildīts tik daudziem cilvēkiem, bet bieži vien notiesātie augstāko soda mēru saņēmuši par nevardarbīgiem noziegumiem," bažas paudusi HRW Tuvo Austrumu nodaļas direktore Sāra Lea Vistone, uzskatot, ka narkotiku apriti valstī iespējams ierobežot, nepiemērojot nāvessodu, kamēr Saūda Arābija uzsver, ka nāvessods ir labs mehānisms, lai atturētu no nozieguma pastrādāšanas.
HRW dati liecina, ka kopš 2014. gada šajā valstī ar nāvi sodīti 600 cilvēki, no kuriem aptuveni 200 tieši par nevardarbīgiem un ar narkotiku apriti saistītiem noziegumiem. Pērn ar nāvi Saūda Arābijā sodīja 150 cilvēkus, turklāt nāvessods tiek izpildīts brutālā veidā - apsūdzētajam ar zobenu tiek nocirsta galva.
Kroņprincis Muhammeds bin Selmāns intervijā izdevumam Time izteicies, ka ultrakonservatīvā valsts par atsevišķiem noziegumiem, izņemot slepkavību, nāvessodu varētu aizstāt ar mūža ieslodzījumu.
Laikraksts Diena jau vēstījis, ka Saūda Arābijā bin Selmāna vadībā tiek realizētas līdz šim valstī nepieredzētas reformas, cenšoties "modernizēt" Saūda Arābiju. Tomēr ir pamats uzskatīt, ka pārmaiņas lielā mērā notiek, jo vairāk nekā puse no 32 miljoniem Saūda Arābijas iedzīvotāju ir jaunāki par 25 gadiem. Tomēr reformām ir mazs sakars ar demokrātiju, jo princis bin Selmāns vienkārši izmanto jaunatnes atbalstu, lai sagrābtu savās rokās pēc iespējas lielāku varu un nobruģētu ceļu uz troni.
M
Trollis JT
Eva