Nav noslēpums, ka atmosfērā nepārtraukti palielinās CO2 koncentrācija. Pēdējos gados zinātnieku uzmanību piesaistījusi cita tendence, kas draud saasināties un kļūt tikpat nopietna, proti, izšķīdušā skābekļa koncentrācijas samazināšanās pasaules okeānos, citiem vārdiem, to atskābekļošanās. Tiek uzskatīts, ka atskābekļošanās cēlonis ir vairāku faktoru mijiedarbība, piemēram, skābekļa mazāka šķīdība siltākā ūdenī un noslāņošanās (abas parādības ir izraisījusi globālā sasilšana). Milzīgās pasaules okeāna platībās ir novērota hipoksija (tas nozīmē, ka jūras organismi saskaras ar lielu stresu, ko veicina skābekļa trūkums organisma audos), kas radusies tikai pēdējo gadu desmitu laikā. Jaunākie fakti liecina, ka iezīmējas vēl lielākas pārmaiņas, kas varētu būtiski ietekmēt jūru ekosistēmas un visu pasauli. Tomēr neviens nezina, cik nopietni šīs pārmaiņas ietekmēs mūsu planētu.
Vairāk nekā puse no Saules enerģijas, ko absorbē Zemes virsma, tiek izlietota ūdens iztvaicēšanai. Šajā procesā mitrums iztvaiko gan no zemes, gan no augiem. Nesen tika pabeigts pētījums, kurā analizēja un vispārināja datus, kas iegūti no 253 globāli izvietotām ūdens tvaika plūsmu mērījumu un pārraudzības stacijām laikā no 1982. līdz 2008. gadam. Rezultāti atklāj, ka laikā no 1982. līdz 1997. gadam kopējā iztvaikošana pieaugusi par 7,1 ± 1,0 mm. Pēc šā perioda pieaugums, šķiet, ir mitējies. Galvenais iemesls tam ir vidējā augsnes mitruma līmeņa samazinājums globāli. Vai šīs pārmaiņas atspoguļo klimata dabiskās svārstības vai norāda uz pasaules ūdens aprites cikla tendencēm, kas, visticamāk, ir pasaules klimata pārmaiņu sekas? Patlaban neviens nevar atbildēt uz šo jautājumu.
Perfluora ķīmiskie savienojumi, īpaši perfluoroktānskābe (PFOA) un radniecīgi savienojumi, tiek daudz izmantoti rūpnieciskām vajadzībām. Tās ir ļoti stabilas molekulas, kas vidē sadalās lēni. Ir pierādīts, ka Arktikas lielākie plēsēji polārlāči uzkrāj ievērojamu daudzumu perfluora. Šo vielu akūtā toksicitāte ir zema, bet iespējamā ilgtermiņa ietekme nav zināma. Tāpēc zinātnieki ir nobažījušies par šo situāciju.
Kā šie jautājumi ir saistīti ar raksta nosaukumā minētajiem mērījumiem? Saistība ir ļoti tieša. Zinātnieki spēj prognozēt daudzu procesu virzienu un apjomu, tostarp klimata svārstības, izmaiņas gaisa un okeānu sastāvā, ķīmisko vielu apriti vidē. Gandrīz vienmēr šādas prognozes ir balstītas uz modeļiem. Tie savukārt tiek izstrādāti, pamatojoties uz mērījumu datiem. Tātad, lai varētu izveidot ticamu modeli liela mēroga procesiem, ir nepieciešami augstas kvalitātes mērījumi.
Šādu mērījumu veikšana bieži vien ir ļoti resursietilpīga. Vides piesārņojuma līmeņa noteikšanai vai nelielu vides izmaiņu mērīšanai dažādu faktoru ietekmē nepieciešamas sarežģītas iekārtas un, kas ir vēl svarīgāk, zināšanas, un prasmes.
Tartu universitāte kopš 2007. gada piedāvā apgūt maģistra programmu "Lietišķo mērījumu zinātne", kurā jaunie zinātnieki mācās veikt ticamus mērījumus. Programma ir orientēta gan uz ķīmiskiem, gan fizikāliem mērījumiem. Tajā ir aicināti pieteikties bakalaura grāda ieguvēji un cilvēki, kas jau strādā laboratorijās un ir ieinteresēti paaugstināt savu izglītības līmeni. Programma piedalās Eiropas Euromaster ® konsorcijā Mērīšanas zinātne ķīmijā. Vairāk informācijas http://www.ut.ee/ams/.
Ja jums ir kādi jautājumi par studiju iespējām Tartu universitātē, sazinieties ar mums! www.ut.ee/ask