Pasaules Bankas pētījums rāda, ka 2010.gadā apmēram 400 miljoni bērnu dzīvoja ekstrēmas nabadzības (ienākumi mazāk par 1,25 dolāriem dienā) apstākļos. Tikmēr Latvijā, kā liecina "Eurostat" dati, 2011.gadā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai bija pakļauti 43% bērnu, kuri ir jaunāki par 18 gadiem.
Līdz šim nevienlīdzības mazināšana lielākoties notikusi esošās ekonomiskās attīstības modeļa ietvaros – "ārstējot" ar tām pašām zālēm, ar kurām notikusi saslimšana, jeb cerot, ka, palielinot cilvēku ienākumus, viņi paši izkļūs no nabadzības važām. Tiesa, ikviens, kurš ir saskāries ar atbalsta sniegšanu nabadzīgajiem – nevalstiskās organizācijas, sociālie uzņēmumi - var apliecināt, ka ienākumu palielināšana pati par sevi nerisina problēmas un nepaaugstina spēju "izrauties" no esošās situācijas. Biežāk cilvēki meklē atbalstošu vidi, izpratni un uzticēšanos. Tieši nelabvēlīgā vide un sociālā nedrošība var negatīvi ietekmēt cilvēka spēju pilnvērtīgi īstenot sevi vairāku paaudžu garumā. Latvijas Nacionālā attīstības plānā viena no prioritātēm ir drošumspēja jeb perspektīva, kā skatīties uz cilvēka paša spēju būt brīvam no bailēm, kas traucē viņa attīstībai.
Ja var pieņemt, ka mūsu valsts vērtība ir katrs tās iedzīvotājs – ne tikai no ekonomikas attīstības skatpunkta kā potenciālais darbinieks, bet arī kā pilnvērtīgs sabiedrības loceklis, tad būtu jādomā ne tikai par investīcijām cilvēkkapitālā, kas ir daudzu līdzšinējo attīstības plānošanas dokumentu centrā, bet arī par sociālo kapitālu - cilvēku spēju sadarboties kopīgiem mērķiem. Neskatoties uz to, ka latviešiem bieži vien tiek piedēvēts "viensētas sindroms", izrādās, ka pastāv daudz iniciatīvu, kas liecina par pretējo, tostarp nesen notikusī "Labo darbu nedēļa", kuras laikā tūkstošiem cilvēku sadarbojās un palīdzēja viens otram. Latvijā strauji attīstās sociālais kapitāls, kura ietvaros sadarbošanās ir ar "pievienoto vērtību".
Eiropas Pilsoņa gada ietvaros šī gada 31. oktobrī Rīgā notiks pilsoniskās sabiedrības forums "Pilsoniskā līdzdalība Latvijai un Eiropai". Pasākuma mērķis ir veicināt Eiropas pilsoņu tiesību aktīvu izmantošanu, stiprinot Eiropas Savienībā (ES).
Viena no foruma darba grupām veltīta cilvēkdrošības pieejai kā iespējai kopienu attīstībā. Mērķis ir sniegt iespēju aplūkot attīstību no savas personīgās, apkaimes, valsts, Eiropas un globālā skatpunkta. Cilvēkdrošības pieeja ir viens no veidiem, kā cilvēku grupa var risināt reālas problēmas, kas viņus dara bažīgus, kopīgi sadarbojoties. Ne vienmēr ir jāgaida valsts un pašvaldības atbalsts vai politiska rakstura izmaiņas, lai sakārtotu savu vidi. Tas ir iespējams arī ar tiešu personīgu ieguldījumu. Latvijā ir daudz veiksmīgu kopienu attīstības piemēru. Tiesa, galvenais – ekonomiskā izrāviena gaismā - neaizmirst par spēju un nepieciešamību sadarboties.
* Eiropas Komisijas rīkotā Eiropas Pilsoņu gada mērķis ir veicināt eiropiešu informētību par viņu kā ES pilsoņu tiesībām un mudināt viņus kļūt pilsoniski aktīvākiem, iesaistoties debatēs par aktuāliem jautājumiem. Eiropas Pilsoņu gada ietvaros Rīgā un reģionos tiek rīkoti dažādi pasākumi, tostarp konference "Seniors mūsdienu mainīgajā Eiropā", iepazīstoties ar citu valstu senioru pieredzi un informējot par Latvijas senioru aktivitātēm, semināru cikls "Lēciens! 2013: Eiropas Pilsoņu gads", rosinot iedzīvotāju līdzdalību vietējā un ES dzīvē, kā arī dalību vēlēšanu procesā, kampaņa "Mēs esam daļa no Eiropas. Tas ir fakts. Bet kas mēs esam Eiropā?", stiprinot Latvijas iedzīvotāju piederību Eiropai un pašapziņu, kā arī atgādinot par vietējiem cilvēkiem, darbiem un lietām, kas ir unikāli Eiropas un pasaules mērogā u.c.