"Tā ir totalitārisma ieviešana, kurā katru soli novēro un reģistrē - totālas kontroles sabiedrības izveidošanas centieni, kas Latvijā nezin kāpēc ir ļoti populāri, bet par to neviens nerunā," sacīja Sedlenieks.
Sociālantropologs uzsvēra, ka šāda sistēma nav savienojama ar cilvēka personisko brīvību. "Var būt saprotama vēlme ierobežot un kontrolēt bērnus, bet mēs vēlamies brīvas personības, kas spēj par sevi atbildēt. Šāda sistēma bieži vien izraisa neparedzētas un neprognozējamas pretdarbības - sabotāža, pretošanās, cietuma veida savstarpējas attiecības, kas nāk līdzi novērošanai. Man liekas, ka tas ir absurdi," domā Sedlenieks.
Sociālantropologs uzskata, ka bērni Latvijas skolās ir drošībā, tāpēc nav saprotams, kādus apdraudējumus plānots novērst, ieviešot šādu reģistrēšanās sistēmu. Ja bērni kaujas un skolās uzdarbojas narkodīleri, šīs problēmas ir jārisina citādi, nevis pastiprinot kontroli pār skolēniem. Viņaprāt, katra soļa uzraudzīšana drošību skolās neuzlabos, gluži otrādi - tā var radīt globālas problēmas sabiedrībā un bērnu audzināšanā. "Ir zinātniski pierādīts, ka novērošanai ir negatīvas sekas," norādīja pētnieks.
Vienlaikus Sedlenieks uzsvēra, ka tā nedrīkst būt sistēma, no kuras nav iespējams izvairīties: "Visiem bērniem ir e-talons, bet nedrīkst būt tā, ka pēc noklusējuma cilvēks tiek novērots, tiek vākti personīgie dati un privātās dzīves fragmenti. Vai tas atbilst personas datu drošībai? Vai šādus datus par bērnu vispār drīkst uzkrāt?"
Kā ziņots, trijās Rīgas skolās jau četrus mēnešus notiek pilotprojekts, ieviešot jaunu skolēnu reģistrēšanas sistēmu - pie ieejas izglītības iestādē novietoti turniketi un, lai bērns varētu ieiet skolā vai to pamest, jāreģistrē e-talons, kas reģistrē ierašanās un projām došanās laiku. Sistēmā tiek piefiksēts ierašanās un projām došanās laiks, un šī informācija uzreiz ir pieejama skolotājam "Mykoob" vietnē. Līdz ar to pedagogs redz, vai skolēns atrodas skolā un kad viņš ieradies vai devies projām. Rīgas domē sāktas sarunas par šādas sistēmas ieviešanu centralizēti visās Rīgas skolās.
Arī Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Linda Austere pauda neizpratni, kāpēc ir nepieciešams bērnus šādi kontrolēt. Viņa norādīja, ka skolās Lielbritānijā tiek izmantota līdzīga sistēma - ieejot jebkurā telpā, bērnam ir jāpierakstās, taču tas paredzēts ugunsdrošības nolūkos. Ja sākas ugunsgrēks, ir iespējams redzēt, kuri bērni atrodas ēkā. "Drošības funkcijām, kad krīzes situācijās zinām, kad un kur tieši bērns atrodas, varētu saskatīt jēgu, bet ikdienas drošībai, kad skolas durvis primāri ir slēgtas, nevis atvērtas... rodas virkne jautājumu, kas jārisina," atzina Austere.
Politikas pētniece uzsvēra, ka, pirmkārt, nav pieļaujama informācijas vākšana par bērnu bez vecāku piekrišanas. "Ir jābūt iespējai atteikties. Neredzu likumīgu iespēju, ka sistēma pēc noklusējuma seko un pēc tam no tās ir jāatrakstās. Vecāki, kam tā ir problēma un kuri grib būt pārliecināti, ka bērns ir skolā, to var darīt pēc pieteikšanās principa, bet par citiem bērniem vākt datus bez piekrišanas nav pieļaujams," uzskata Austere.
"Ja kas tāds tiek ieviests, svarīgi, lai vecāki un bērni saņem pilnu informāciju par datu drošības aspektiem, ko tas nozīmē - kur glabāsies informācija, kas to pārvaldīs, kad izdzēsīs. Nevar zināt, kāda būs datu drošība, jo mums ir daudz piemēru, ka dati no valsts kaut kur aizplūst," piebilda Austere.
Viņa gan norādīja, ka e-talons kā skolēnu reģistrēšanas līdzeklis gan ir krietni pieņemamāka ideja nekā biometriskā sistēma, kuru 2010.gada martā plānoja ieviest Āgenskalna sākumskolā - tā izglītības iestādē atļauj ieiet tikai cilvēkiem ar atbilstošiem pirkstu nospiedumiem.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks iepriekš skaidroja, ka galvenais mērķis gan neesot kontrolēt skolēnus, bet gan uzlabot drošību, jo tādējādi tiktu novērsta iespēja, ka skolā brīvi iekļūst nepiederošas personas. Ar e-talonu skolā varēs iekļūt arī vecāki, reģistrējot savu vizīti pie skolas dežuranta, kuri netiks atcelti, ieviešot šo sistēmu.
