Vai un kā apkarot bastošanu skolā?

Bastošana ir vēsturiska parādība, ar represijām neko nevar panākt. Ar policejiskām metodēm vēl mazāk. Skolotājiem ir jāstrādā tā, lai bērni negribētu bastot, kaut kā nav novērots, ka bērni atteiktos no patiesi interesantām un saistošām lietām. Un, ja mans prieks un acuraugs kādu rītu saka - es negribu iet uz skolu, tad viņam tas ir arī ļauts, jau pusdienslaikā sāk nožēlot, ka uz skolu neaizgāja, tāds reizes, protams, ir retas, kad viņš tā saka un es tā neiebilstu.

Mūsu skolā nomainījās direktors, kas pie viena ieviesa arī izmaiņas iesūnojušajā vadībā. Tā kā līdz tam brīdim disciplīna manāmi kliboja - skolēni starpbrīžos smēķēja skolas tuvumā, par bastošanas aktualitāti gan neatceros, tika ieviesta stingra skolā ienākšanas un iziešanas kontrole. Pie skolas durvīm bija dežurants pieaugušais, starpbrīžu laikā - kāds no skolotājiem. Durvis bija slēgtas. Lai ienāktu/izietu no skolas stundu laikā, t.sk. starpbrīžos, bija nepieciešams skolotāja atļauja (rakstiska), skolas medmāsas atļauja vai vecāku sagatavots attaisnojošs dokuments, kas paskaidroja, kas skolēnam darāms ārpus skolas stundu laikā.

bet demonstratīvu neierašanos

Galvenais kritērijs ir zināšanas, un nav svarīgi, kādā veidā tad skolnieks tās zināšanas iegūst. Ne vienmēr atsēdēšana skolas solā dos vajadzīgo rezultātu, tāpēc par tām kavētām stundām nevajadzētu pārāk saspringt. Mūsdienu skolas sistēma pilnīgi rada priekšnosacījumus, ka skolnieki basto tās stundas, kad ir kontroldarbi. Kāpēc? Jo savādāk tur no skolotāja var dabūt sliktu atzīmi. Ērtāk ir uzzināt, kādas tad tēmas bija kontroldarbā, tad aiziet citā nedēļā uz pēcstundas darbu un uzrakstīt kontroldarbu vai ieskaiti. Līdz ar to pati skolas sistēma veicina šo bastošanu, skolēnus nevērtē pēc zināšanām vispār, bet vai tev ir zināšanas tajā konkrētajā stundā, kad ir kontrolpārbaudījums.

Dienas autoru zināšanai - neattaisnots kavējums vai tml. Bastošana - tas ir skolas žargons. Un tā pastāvēs, kmēr vien pastāvēs skolas!

Nošaut nedrīkst apžēlot! /Komatus salikt pēc vajadzības./

Man patika Rīgas 49.vidusskolas kavētāju darbmācības metode. Pirmā stunda sākās plkst.8,15 , bet ja kāds nokavēja arī to tad dežurējošās klases dežurants guļavu piefiksēja žurnālā un pēc stundām miegamicei notika darbaudzināšanas nodarbības skolas sakopšanā( mazgāja konkrēti norādītas trepes, slaucīja koridorā grīdu utml. )

Visvairāk jau basto tāpēc, ka no rīta aizguļas. Bet tad atkal dažreiz vienkārši negribas iet uz skolu dažādu iemeslu dēļ. Varbūt ir vienkārši slinkums sēdēt skolā dienišķās 6-8 stundas, varbūt negribas iet, jo kaut kas nav izdarīts un zināms, ka "būs sūdi", varbūt skolēnam ir depresija (tas patiesībā ir diezgan izplatīts iemesls, un jūs, iespējams, būtu pārsteigti, cik daudz depresīvu/suicidālu jauniešu ir), un varbūt ir klasesbiedri, kurus negribas redzēt. Lai nu kā, es neuzskatu, ka bastošana ir kaut kāds liels bubulis, kuru vajadzētu pilnībā izskaust. Jo svarīgi taču ir tas, kā bērns mācās, nevis tas, cik bieži viņš ir skolā. No personīgās pieredzes - vidusskolā es biju labākais skolnieks klasē ar vidējo atzīmi ap 9. Pamācījos, kad vajadzēja, nodevu mājasdarbus, uz kontroldarbiem arī piespiedu sevi aiziet. Bet pārējā laikā ceļš līdz skolai neaizveda. Biju pārāk nomākts un depresīvs, skolā īpaši nebija draugu, un tāpēc šķita grūti piecelties un iet uz skolu, lai smaidītu un izliktos, ka viss ir labi. Es gribēju, lai mani liek mierā. Bet tas viss noveda pie tā, ka mani jau taisījās izmest no skolas tīri tikai par bastošanu (jo ar atzīmēm man viss bija kārtībā). Neizmeta tomēr. Noliku eksāmenus, iestājos augstskolā, izturēju konkursu, tiku budžetā un tagad esmu laimīgs students. Tas, ko es ar to vēlos pateikt, ir tas, ka, pirmkārt, manuprāt, bastošana pati par sevi nav problēma, un būtu labi arī, ja skolas būtu mazāk kā cietumi, kuriem slēdz durvis ciet un no kuriem nevar tikt ārā un vairāk ņemtu piemēru no universitātēm, kur apmeklējums nav tik svarīgs, bet svarīgi ir tas, ko jaunietis pats mājās dara un mācās. Otrkārt, ja gribas mazināt bastošanu, jāatceras, ka bastošana visbiežāk ir nevis problēma, bet sekas. Tāpēc, vecāki, skolotāji un vienaudži - ja redzat, ka jaunietis vairās no skolas kā sātans no baznīcas, varbūt ir vērts viņu nevis nosodīt un ar mietu aizdzīt uz turieni, bet parunāties un noskaidrot iemeslu, kādēļ viņš to dara. Bet citādi - kamēr pastāv skola, pastāvēs bastošana. Tā tas ir bijis un būs.

Kad es mācījos vidusskolā, stundas bija garlaicīgas,nepilnvērtīgas!Kas arī mani un citus mudināja aiziet no stundām ātrāk vai no rīta pačammāties mājās ilgāk,jo likās, es jau tāpat neko nekavēju. viss mainās, kad pienāks laiks arī izglītības sistēmai?

..'lai skolēnam ir interesanti mācīties".Pastāsti,ko tad tu gribētu,lai tev būtu "interesanti mācīties"?Viens no noteikumiem būtu:skolotājs ampelmanis, otrs- tā skolotāja no Virdzīnijas štata?

Laikam izglītības ministri nav sapratuši ka mācību metodes un materiāli ir novecojuši..vajag krietni to uzlabot, lai skolēnam ir interesanti mācīties!

Pirmais solis cīņai ar kavētājiem un bastotājiem ir vņu reģistrēšana. Laba lieta ir elektroniska ienākšanas/iziešanas reģistrēšana: katram skolēnam ir sava ieejas karte, ar kuru viņš reģistrējas ienākot skolā un izejot no tās. Tā tiek savākti dati par to, kurš, cikos ierodas un cik bieži kavē. Pēc tam var izstrādāt sodu sistēmu. Viefektīvākais līdzeklis kavēšanas apkarošanai, vismaz jaunākajās klasēs, ir zvans vecākiem (nevis pasīvs ieraksts e-klasē). Ja katru reizi, kad bērns 5 min. pēc skolas sākuma nav skolā, vecāki saņem zvanu "Labdien! Te no skolas. Jānītis šodien nav skolā. Kas noticis?", gribu redzēt tos vienaldzīgos vecākus, kas spētu to izturēt.

Vidusskola nav obligāta, ja cilvēks nevēlas, lai nemācas, pamatskolā pašvaldība ar to tiks galā. Es uzskatu, ka labu skolotāju trūkums ir galvenā problēma, es mācos vidusskolā, un uzskatu, ka ir aptuveni 4 labi skolotāji, kuri ir autoritātes man, kuri aizraujas ar to, ko dara, un uzskata, ka viņu darbs ir iemācīt, nevis brutāli paskaidrot vielu neuzklausot skolniekus. Labi skolotāji ir retums. Bastošanu arī ietekmē Latvijā nesakārtotā izglītības sistēma. Vidusskola ir pārāk visaptveroša, es uzskatu, ka ir vajadzīgas vairāk skolas ar profesionālo ievirzi.