Dikeulaks: Latvijai jābūt lepnai ar šīm meitenēm

Pieredzējušo spēlētāju vietā laukumā laidām Babkinu un Niedolu. Viņas pierādīja, ka nākotnē var būt spēks, ja turpinās kvalitatīvi trenēties. Latvijai jābūt lepnai ar šīm meitenēm. Viņu raksturs, darba ētika man kā cittautietim bija labākā reklāma par šo valsti. Pēc zaudējuma Serbijā ļoti iepriecināja pieredzējušās spēlētājas, kuras spēja sapurināt komandu.”Dikeulaks gan atzina, ka atlases turnīra laikā viegli neesot klājies: “Pirms ierašanās Latvijā cerēju, ka būs vieglāk, taču ierodoties atklājās, ka situācija ir daudz sarežģītāka. Lai kā man tas nepatiktu, atkal jāatgriežas pie Žogotas jautājuma, jo viņa tomēr bija ļoti būtisks faktors komandas ”ķīmijā” un bez viņas nebija viegli atrast iespējas uzbrukumā.”Par pašu spēli trenerim nebija daudz ko teikt: “Galvenais, ka uzvarējām. Liels paldies līdzjutējiem, jo šādā atmosfērā vienkārši nebija iespējams zaudēt.”“Pēc pirmā puslaika galīgi nelikās, ka spēlē tā beigsies,” atzina Latvijas valstsvienības kapteine un rezultatīvākā spēlētāja pēdējā mačā Gunta Baško. “Sākumā bija liels satraukums, neko nevarējām izdarīt. Tikai otrajā puslaikā sākām spēlēt tā, kā vajadzēja. Treneris pārtraukumā uzsvēra divas lietas – jābeidz kļūdīties un jāsavāc atlēkušās bumbas pie sava groza. Cīnījāmies, liels prieks, ka uzvarējām un tikām uz finālturnīru. Tagad pāris dienas jāatpūšās un tad jāsāk domāt par finālu.”Par spīti neveiksmei gluži apmierināts ar turnīru kopumā bija Serbijas izlases galvenais treneris Miodrags Veskovičs:“Komandu veidojām divus mēnešus. Nebija lielu iespēju izvēlēties – tās 12 spēlētājas, ar kurām sākām strādāt, bija arī līdz šai spēlei Rigā. Tāpēc esmu lepns, ka izcīnījām četras uzvaras. Ceru, ka nākamajos ciklos mums ies vēl labāk.”Veskovičs arī pauda prieku par sava kolēģa Dikeulaka panākumiem. Abi ir seni paziņas, un grieķu treneris savulaik pie viņa skolojies: “Ceru, ka nākamgad finālturnūirā Latvijas komanda spēlēs vēl labāk.”