Norobežojoties no sporta veida kā tāda, šķiet, ka lielākā problēma ir tā, ka lēmumi par viena, otra sporta veida atbalstīšanu un (ne) kritērijiem no valsts uzņēmuma tiek pieņemti šauru cilvēku lokā, publiski neizdiskutēti. Viegls šoks pārņēma noklausoties svētdienas Panorāmas sižetu, kurā LOK pārstāve nepārliecinoši stāstīja, ka LBS olimpisko komiteju esot pārliecinājusi, ka finansējums nepieciešams, lai vīriešu Nacionālā izlase varētu reāli cīnīties par tikšanu uz 2016.gada Olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro. Kurš no sporta līdzjutējiem jelkad būtu dzirdējis par šādiem plāniem no savienības puses, no izlases treneru, spēlētāju vidus? Redzot, kas notiek ar valstsvienību, peripetijas, rezultātus, galu galā esošo vietu uz basketbola pasaules kartes (šobrīd Latvijas vīriešu izlase ieņem 38.vietu pasaules reitingā), grūti saprast, vai šis paziņojums bija smalka ironija, vai sporta speciālista un administratora viedoklis, kurš ja ne pats, tad klāt stāv tuvu tiem, kas šo naudu dala un pārdala. Iespējams, basketbola funkcionāriem tiešām ir pamatoti argumenti šādai nākotnes perspektīvai, bet ar uguni neatradīsim nevienu publisku rindiņu par šādiem plāniem un ambīcijām.
Latvijā ir gandrīz 100 sporta veidu federācijas. Protams, 90% no tām darbojas tikai pa sev zināmu trajektoriju, tām nav nekāda sakara ar masveidību, jaunatnes iesaistīšanu utt., bet tomēr, ja masu medijos parādās ziņa, ka no LVM ziedotajiem 2.4 miljoniem lielākā daļa bez jebkādas publiskas diskusijas tiek atvēlēta gan privātiem basketbola klubiem, gan basketbolam kopumā, tad tikai loģisks ir sabiedrības, un kā teiktu Voina k-gs, dažāda kalibra ekspertu sašutums. Galu galā, jaunatnes sports Latvijā nav tikai basketbols, vai ne? Un basketbols pēdējo 4 gadu laikā popularitātē ir nevis ieguvis, bet gan zaudējis citiem sporta veidiem.
Par sporta veidu izvirzītajiem mērķiem un sasniegumiem: Mani tik tiešām izbrīna fakts, ka īsi pirms Londonas Olimpiskajām spēlēm Latvijā joprojām ir pietiekami augsta līmeņa sportisti, kuriem, lai tiktu pie nepieciešamā finansējuma, savi (vai federāciju) uzstādītie mērķi ir jāsasniedz. Ja nevar sasniegt, finansējums automātiski tiek būtiski samazināts. Apskatiet publiski pieejamos LBS dokumentus, kuru vidū atrodams arī dokuments ar nosaukumu „Latvijas Basketbola Savienības attīstības stratēģija 2007-2011.gadam”. 7 slaidā skaidri un gaiši rakstīts: Nacionālo izlašu mērķi – stabila vieta Eiropas desmit labāko izlašu vidū, dalība Pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs. Ko mēs no tā esam piedzīvojuši? Vai kaut viens mērķis vīriešu Nacionālajai izlasei ir bijis pat tuvumā? Kāpēc no vieniem tiek prasīti rezultāti, bet citiem tie nepieciešami tikai uz papīra? Un tas ir vēl viens nesaprotams apstāklis, ka nomainot šim dokumentam gada skaitļus no 2011 uz 2016, naudas dalītājiem tas šķiet pietiekami pārliecinošs arguments.
Tā saucamā "tiesiskuma koalīcija" šajā gadījumā izliekas par absolūtu nezinīti. Lūk, piemērs: Citāts no šī gada 26.janvāra LTV raidījuma De facto. „Finanšu ministrs Andris Vilks (V), kurš šobrīd ziedojumus izvērtē pēc formālo kritēriju atbilstības un dod gala atļauju ziedot, rosina esošo sistēmu mainīt, lai ziedojumu priekšlikumus izvērtētu pēc iespējas plašāks loks. Finanšu ministrija ir sākusi darbu pie priekšlikumu sagatavošanas. Pērn jau bija mēģinājums mainīt lielo valsts uzņēmumu ziedošanas kārtību, tomēr tas bija nesekmīgs un noslīka papīru kalnos uz politiķu galdiem”.
Gandrīz gadu vēlāk, šī gada 15.decembrī LVM basketbolam kopumā (VEF, BKV, LBS) piešķir 1,4 miljonus latu. Uz žurnālistu jautājumu apstiprināt šo informāciju, ministrs apgalvo, ka precīzu sadalījumu nezinot (?!), taču LVM sportam ziedoto naudu caur LOK būtu pareizi novirzīt mērķiem, kas tieši ir saistīti ar Latvijas gatavošanos dalībai Olimpiskajās spēlēs. Tātad, ministrs dod gala atļauju ziedot, bet īsti nezin kam, par ko. Vismaz 2 gadus tiek kaut kas kārtots, risināts, bet esam tieši tur, kur bijām.
Galu galā, nevienam saprātīgam Latvijas iedzīvotājam, sporta līdzjutējam, bērnu vecākam nav iebildumu pret to, ka bagātie valsts uzņēmumi daļu no savas peļņas atvēl sportam, taču godātie kungi, cienītās dāmas – kāpēc nauda vienmēr jādala zem galda un pēc tam jātaisnojas, cik tas viss ir godīgi un pelnīti? Nepamet sajūta, ka darījuma kārtotāji vadījušies pēc sekojoša principa: "nu paskatīsies, kāda būs rezonanse. Ja tauta šūmēsies, domāsim komunikāciju plānu. Ja paslīdēs nemanīti, tad viss kārtībā". Arī šis Voina paziņojums ir tieši no šīs sērijas – "tauta cepjās, kaut kas arī mums jāpasaka". Un pasaka viņš to apvainotā tonī, ka neviens viņiem neesot prasījis viedokli un skaidrojumu.
Šajā gadījumā tieši lēmumu pieņemšanas necaurspīdīgums, jebkādas komunikācijas trūkums, atsevišķu ekscentrisku un pretrunīgi vērtētu administratoru klātbūtne šajos darījumos nodara būtisku kaitējumu jau tā smagi iedragātajai basketbola reputācijai.
Nekā personīga.