Tiesas sēde nozīmēta uz 2021.gada 9.martu plkst.10.
BAA Rīga šī gada jūlijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā cēla prasību par savstarpējā līgumā paredzētās atlīdzības piedziņu. Kopējā prasības summa ir 1 663 778 eiro jeb 10% no Bertāna algas Spānijas klubā Vitorijas Laboral Kutxa, kā arī NBA vienībās Sanantonio Spurs un Vašingtonas Wizards. Tāpat BAA Rīga lūdza piemērot prasības nodrošinājumu un piedzīt no Bertāna tiesāšanās izdevumus par labu aģentūrai.
Iepriekš tādas prasības iesniegšana nebija iespējama, jo lielākā daļa no Bertāna profesionālās karjeras līgumiem nebija noslēgti, kas ļāva prasītājiem par tiem vērsties tiesā vien šobrīd. BAA Rīga norādīja, ka prasības apmērs iespējams būs lielāks, kad būs zināmi dati par līgumsaistībām starp Bertānu un Belgradas komandu Partizan.
Pārdaugavas tiesas tiesnese Marita Šalta šī gada 17.jūlijā lūgumu nodrošināt prasību atzina par pamatotu. Tiesnese norādīja, ka, lemjot jautājumus par prasības nodrošinājumu, tiesai nav jāizlemj strīds pēc būtības, bet tikai jākonstatē prasības pirmšķietamība, norādīts tiesas lēmumā.
Tāpat prasītāji lūdza tiesu noteikt nodrošinājuma summu, kā arī apķīlāt Bertāna maksājumus. Lūgums tika pamatots ar negodprātīgu saistību izpildi, atbildētājiem neveicot viņiem līgumā paredzētās saistības, kā arī ar Bertāna uzturēšanos ASV un profesionālajā sportā augsto savainojumu varbūtību, kas varētu apgrūtināt honorāru saņemšanu un eventuālo sprieduma izpildi.
Tiesa nodrošināja prasību summā līdz 100 000 eiro, kā arī apķīlāja maksājumus, kas Bertānam pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās.
Iepriekš prasītāji tiesas priekšā jau norādījuši, ka pirms tiesāšanās piedāvājuši mierizlīgumu, uz kuru atbildi nav saņēmuši.
LETA jau informēja, šī nav vienīgā tiesas prāva kurā BAA Rīga lūdz piedzīt naudas līdzekļus no Bertāna.
Iepriekš prasītāji lūdza Rīgas apgabaltiesu piedzīt no Dāvja Bertāna 500 000 eiro, kā arī 32 269 eiro.
Rīgas apgabaltiesa lēma prasību noraidīt, bet iesniedzēji spriedu pārsūdzēja.
Augstākas tiesas (AT) Civillietu departaments iepriekš atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu BAA Rīga prasībā daļā, ar kuru noraidīta līgumsoda piedziņa 500 000 eiro apmērā no basketbolista, bet atkārtotai skatīšanai nodeva lietu daļā par 32 269 eiro piedziņu, tostarp atlīdzības 19 300 eiro un līgumsoda 12 969 eiro apmērā piedziņu.
Lietu par 32 269 eiro piedziņu no Dāvja Bertāna tiesa skatīs šī gada novembrī.
Žurnāls Kas Jauns iepriekš vēstīja, ka BAA Rīga savu darbību sāka 2008.gada oktobrī, un tās mērķis bija piedāvāt visus nepieciešamos pakalpojumus, kas vajadzīgi jaunam basketbolistam, lai viņš kļūtu par augstas klases profesionāli. Aģentūras ideja bija piesaistīt jaunos talantus, ieguldīt viņos līdzekļus, bet, kad basketbolists sāks pelnīt ne mazāk par 1500 eiro mēnesī, saņemt 10% no viņa ienākumiem, šos līdzekļus ieguldot nākamajos talantos.
Sadarbību ar aģentūru noslēdza daudzi tā brīža talanti, no kuriem daļa šobrīd ir Latvijas izlases spēlētāji. 2010.gadā izcēlās skandāls, dažiem no puišiem atklājot, ka līgums tiek slēgts uz 15 gadiem un tā laušanas gadījumā jāmaksā 500 000 eiro sods. Lauva gan toreiz žurnālam Sporta Avīze atklāja, ka līgumu var lauzt arī bez sankcijām un bargais sods ir tikai tāpēc, lai pasargātu basketbolistus no pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanas.
Žurnāls atklāja, ka iespēju pārtraukt sadarbību izmantoja Jānis Strēlnieks un Bertāna brālis Dairis, bet pats Bertāns palicis aģentūras paspārnē. Sekas šai rīcībai esot tiesvedība jau kopš 2014.gada - Lauva par līgumsoda piedziņu iesūdzēja tiesā Bertānu un viņa vecākus, kuri slēdza līgumu ar aģentūru, jo tobrīd basketbolists bija nepilngadīgs. Līdz tiesai bija jāgaida divi gadi, un šajā laikā, lai nodrošinātu Lauvas prasības maksājumu, Bertāna vecākiem tika bloķēti bankas konti un apķīlāti līdzekļi.
Basketbolista tēvs Dainis Bertāns žurnālam Kas Jauns atklāja, ka vienīgais, ko aģentūra piedāvāja, bija fiziskās sagatavotības treniņi un individuālie treniņi pie serbu speciālista.
"Kad Dāvis kļuva pilngadīgs, viņš saprata - lai attīstītos profesionāli, jādodas prom no Latvijas. Viņš pieņēma lēmumu pamest šo aģentūru. Turklāt likumdošana paredz, ka, sasniedzot pilngadību, cilvēks pats var izlemt - parakstīt vai neparakstīt līgumu. Dāvis neparakstīja, uzskatot, ka līdz ar to līgums automātiski vairs nav spēkā. Taču Lauva ar spēcīgiem advokātiem mēģināja pierādīt pretējo," žurnāls citē Daiņa Bertāna teikto.
Basketbolista tēvs arī atklāja, ka vairākas reizes ticies ar Lauvu un piedāvājis atmaksāt trīskārši visas summas, ko aģentūra ieguldījusi Bertānā. Lauva šādam piedāvājumam neesot piekritis.
Turpretī Lauva norāda, ka Bertānam jaunākajam bija iespēja aiziet no aģentūras, taču viņš palicis. "Es savu pozīciju parādīju pret Dairi Bertānu un Jāni Strēlnieku, bet, ja jaunietis pazaudējis mēra sajūtu, domāja, ka visu var izmantot līdz pēdējam un pēc tam aizlaisties, tas nav godīgi. Reāli Dāvis katru dienu nāca un trenējās pie maniem treneriem, kas man izmaksāja milzu naudu. Es viņa dēļ uzturēju basketbola komandu," stāsta Lauva.
Viņš ar Daini Bertānu mēģinājis vienoties kādas trīs reizes, taču neviena no vienošanām neesot pildīta. "Turklāt, pirms vērsos tiesā, personiski piezvanīju Dāvim un teicu: "Vienojamies par simbolisku ziedojumu Latvijas jaunatnes basketbola attīstībai un beidzam šo stāstu!". Dāvis man atbildēja: "Es nevienam neko neesmu parādā!". Divus gadus pirms tam mēģināju visu atrisināt bez tiesas, normāli vienojoties. Taču Bertāni palika pie sava - es esmu kretīns, bet viņi ir tie labie," stāsta Lauva.