Artūrs Žagars pēc sekmīgas iepriekšējās sezonas Lietuvas čempionātā, vasarā, gatavojoties Pasaules kausam, izcīnīja vietu Latvijas izlases sastāvā, kurā pirms tam bija spēlējis ļoti maz. Turklāt saspēles vadītājs pierādīja, ka ir pelnījis laukumā doties pamatsastāvā un jau no pirmajām spēlēm demonstrēja lielisku sniegumu. Noslēgumā jūrmalnieks tika iekļauts čempionāta otrajā simboliskajā izlasē.
Viņš bija vienīgais Latvijas izlases basketbolists, kurš uz Pasaules kausu aizbrauca bez noslēgta līguma uz nākamo sezonu, un tagad spēlētājs atklāj, ka pirms tam bijis ļoti tuvu, lai pievienotos Polijas komandai Gdiņas “Arka”, bet izlēma riskēt un risks vairāk nekā attaisnojās. Pāris dienu pēc turnīra viņš parakstīja ilgtermiņa kontraktu ar Turcijas grandu Stambulas “Fenerbahce”.
“Starp citu, ļoti daudz man palīdzēja Žanis Peiners ar Kristapu Porziņģi, ar kuriem trijatā daudz diskutējām un runājām, ko vairāk ņemt vērā, domājot par potenciālo līgumu. Beigās jau lēmumu pieņēmu kopā ar aģentu un esmu priecīgs par šo izvēli,” plašā intervijā atklāj basketbolists, stāstot, ka aktīvas pārrunas sākušās jau Pasaules kausa laikā. “Tāpēc pēc atgriešanās process notika visai ātri. Aģenti finālturnīra laikā cītīgi strādāja un pārrunāja iespējas ar vairākām komandām. Protams, visus parakstus salikām tikai pēc Pasaules kausa.”
Ilgtermiņa līgums ar “Fenerbahce” paredzēja, ka šo sezonu Žagars pavada īrē Lietuvas vienībā Viļņas “Wolves”. “Svarīgs bija arī līguma termiņš un iespēja pirmo gadu pavadīt īrē. Tas bija izdevīgi gan klubam, gan man, jo pirmo gadu vēl kārtīgi varētu izspēlēties, iegūt pieredzi un spēles praksi augstā līmenī. Sanāca mazliet citādi. Tagad pat nezinu, vai man vajadzēs braukt atpakaļ uz Lietuvu, ja atgriezīšos kaut kad aprīlī. To droši vien izrunāsim un sakārtosim tā, lai labāk visiem iesaistītajiem,” saka spēlētājs.
Viņš paguva nospēlēt vien dažus mačus, kad guva smagu ceļgala traumu. “Dažādu versiju publiskā vidē tiešām bija daudz. Īsti nesaprotu, kādēļ tik daudzi cenšas izlikties gudri un zinoši. Es pats vēl ilgi pēc traumas gūšanas nezināju, cik tā ir nopietna. Tikai operācijas gaitā aina kļuva skaidrāka. Svarīgākais, ka galvenā ACL saite (ceļgala krusteniskā saite) ir vesela, citādi varētu nākties izlaist pat gadu. Saplīsa iekšējā sānu saite. Kad pēc operācijas slimnīcā pamodos un man to izstāstīja, biju tiešām priecīgs, jo šāda atlabšana varētu būt daudz ātrāka. Precīzi pateikt vēl ir grūti. Esmu pirmo reizi sastapies ar šāda veida traumu.”
Tomēr basketbolists atklāj, ka aprīli nepiemin nejauši un tad tiešām nav izslēgta viņa atgriešanās laukumā.
“Stingri noteikta termiņa nav. Cenšamies nesasteigt rehabilitāciju, bet izdarīt visu tā, lai es atgrieztos pēc iespējas labākā gatavībā. Kaut kādas runas par aprīli tiešām klejo, taču tie vairāk ir minējumi. Jāskatās nedēļu pēc nedēļas, mēnesi pēc mēneša, kā celis jutīsies, kā jutīšos es pats,” stāsta Žagars un uzsver, ka izredzes būt gatavam uz jūlija sākumā Rīgā gaidāmo olimpisko kvalifikācijas turnīru ir labas. Tomēr, kad viņam tiek atgādināts, ka spēlēšanai izlasē pašreizējās traumas dēļ pauzi var uzlikt “Fenerbahce” vadība, Žagaram nākas piekrist. “Ar kluba pārstāvjiem par šo vēl neko neesam runājuši, tāpēc šobrīd nevaru droši pateikt ne jā, ne nē. Kamēr turpinās rehabilitācija, tam ir par agru, vēl iespējami dažādi pavērsieni. Ja tas būtu atkarīgs tikai no manis, vienmēr esmu par spēlēšanu Latvijas izlasē.”
Visu interviju ar Artūru Žagaru lasiet Sporta Avīzes janvāra numurā.