Viņš atzīmēja, ka šodien gaidāmajā LOK Ģenerālajā asamblejā viens no darba kārtības jautājumiem būs komitejas budžeta apstiprināšana, un tas šogad esot plānots vairāk nekā astoņu miljonu eiro apmērā. Tomēr līgumu pārtraukšana ar četriem sadarbības partneriem tieši Covid-19 krīzes dēļ Tikmeru darot bažīgu.
"Ieņēmumu sadaļā, kas saucas "Sponsorējums", mēs rēķinām, ka krīze mūs ietekmēja par ne vairāk, ne mazāk kā 680 000 eiro mīnusā. (..) Sekās tas ietekmē to, ka nevaram pilnvērtīgi realizēt tās idejas, kuras mēs gribējām," skaidroja Tikmers.
Vienlaikus viņš atzina, ka sporta nozare Covid-19 krīzes dēļ šogad saņēma finansiālo atbalstu no valsts.
Vaicāts, vai neuzskata, ka ir īstais laiks pārvērtēt principus, pēc kādiem valsts un LOK atbalstu saņem tie sportisti, kuri ir Latvijas vārda nesēji pasaulē, Tikmers atbildēja, ka šajā jomā ir sagaidāmas pārmaiņas. "Protams, attīstīsies tikai tas, kas spēs mainīties. Latvijas sporta nozare un, es domāju, arī LOK tuvākajos gados veiks nepieciešamās pārmaiņas, protams, tās rūpīgi analizējot, sagatavojot un par tām domājot," solīja komitejas ģenerālsekretārs.
Viņš piebilda, ka līdzīgas idejas jau ir iekļautas LOK prezidenta un ģenerālsekretāra darba programmā, kas šodien tiks prezentēta gaidāmajā komitejas Ģenerālajā asamblejā.
Ja Tikmers tiks ievēlēts par komitejas prezidentu, viņš sola rūpēties par Latvijas olimpiešu sociālajām garantijām un duālās karjeras iespējām.
Tikmers skaidroja, ka ir nepieciešams pastiprināt Latvijas sportistu sociālo aizsardzību, lai pēc sporta gaitu pabeigšanas viņi justos droši. Otrkārt, olimpiešus vajadzētu motivēt iegūt izglītību un profesiju, savu redzējumu skaidroja LOK prezidenta amata kandidāts.
Runājot par to, ko vajadzētu mainīt LOK administrācijā, Tikmers atzīmēja, ka, pirmkārt, jāievieš komitejas prezidenta darbības termiņš - divreiz pa četriem gadiem, ne ilgāk. Tas esot vajadzīgs, "lai iegūtu jaudu, lai iegūtu iespēju ienākt jauniem spēkiem un lai katrs būtu motivēts šeit strādāt". LOK prezidenta amata kandidāts atgādināja, ka patlaban prezidentūras termiņš nav ierobežots, līdz ar to divi iepriekšējie prezidenti katrs amatā pavadīja četrus termiņus jeb 16 gadus.
Kā otru svarīgu lietu, kas sakārtojama administrācijā, Tikmers minēja nepieciešamību precīzi sadalīt un definēt katra LOK izpildkomitejas dalībnieka pienākumus.
Kā ziņots, šodien Rīgā notiks LOK Ģenerālās asamblejas sesija, kurā plānots ievēlēt arī organizācijas vadību.
LOK Ģenerālās asamblejas laikā notiks individuālo locekļu, LOK prezidenta, ģenerālsekretāra, Izpildkomitejas, viceprezidentu un Revīzijas komisijas locekļu vēlēšanas, kā arī tiks apstiprināts 2019.gada pārskats un 2020.gada Ieņēmumu - izdevumu tāme.
Ievēlēšanai par individuālajiem locekļiem, prezidentu, ģenerālsekretāru, kā arī par Izpildkomitejas un Revīzijas komisijas locekļiem LOK biedri ir izvirzījuši 72 kandidatūras.
LOK prezidenta amatam ir izvirzīts viens kandidāts - LOK ģenerālsekretārs Tikmers, arī LOK ģenerālsekretāra amatam ir viens kandidāts - LOK Izpildkomitejas loceklis un Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks.
Kā LOK individuālo locekļu kandidāti ir izvirzīti 40 pretendenti, uz LOK 19 Izpildkomitejas locekļa amatiem izvirzītas 33 personas, bet uz trīs LOK Revīzijas komisijas locekļa amatiem pretendē deviņi kandidāti.
Pēc konsultācijām ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) nolemts pastiprināt epidemioloģiskās drošības prasības LOK Ģenerālā asamblejas dalībniekiem.
Personām, kuras bija apmeklējušas Latvijas Futbola federācijas (LFF) 3.jūlija kongresu "Elektrum" Olimpiskajā centrā, obligāti jāveic Covid-19 tests pēdējo divu dienu laikā pirms Ģenerālās asamblejas, un tam ir jābūt negatīvam. Tikai tādā gadījumā atļauts apmeklēt LOK Ģenerālās asamblejas sesiju.
Visiem LOK Ģenerālās asamblejas dalībniekiem būs jāaizpilda speciāla ar Covid-19 saistīta apliecinājuma forma, dalībniekiem tiks veikta attālinātā ķermeņa temperatūras mērīšana, būs jāievēro divu metru distance un, ja nepieciešams, būs jālieto dezinfekcijas līdzekļi, individuālās aizsargmaskas un cimdi.
Ņemot vērā Covid-19 ierobežošanas un piesardzības pasākumus, LOK Ģenerālās asamblejas sesijā piedalīties varēs tikai LOK biedru - olimpisko sporta veidu federāciju un Latvijas Olimpiešu kluba - divi pilnvaroti pārstāvji, kā arī izvirzītie kandidāti ievēlēšanai par LOK individuālajiem locekļiem.
Pēc LOK darbības atjaunošanas 1988.gadā tai ir bijuši divi prezidenti. No 1988. līdz 2004.gadam LOK prezidents bija Vilnis Baltiņš, bet no 2004.gada LOK prezidents ir Aldons Vrubļevskis.