Savā uzrunā jaunievēlētais LSFP prezidents Vladimirs Šteinbergs uzsvēra nepieciešamību stiprināt organizācijas lomu kā proaktīvam partnerim sporta politikas veidošanā un atbalsta sniegšanā federācijām. Viņš norādīja, ka LSFP jābūt iniciatoram konkrētiem priekšlikumiem valsts institūcijām, nevis tikai problēmu paudējam. “LSFP ir jāstrādā kā atbalstošai organizācijai – konsultatīvam partnerim, pie kura federācijas var vērsties pēc padoma, palīdzības un sadarbības,” uzsvēra Šteinbergs. Viņš arī iezīmēja piecus prioritāros virzienus nākotnes darbam: sporta politikas stiprināšana, federāciju atbalsta mehānismi, starptautisko pasākumu finansējums, Eiropas fondu piesaiste un labas pārvaldības ieviešana. Vienlaikus viņš akcentēja mērķi panākt pārdomātu bāzes finansējumu visām atzītajām federācijām, veidot taisnīgus kritērijus valsts atbalsta sadalē un stiprināt LSFP kā vienotu platformu visu federāciju interesēm.
Līdz ar jaunā prezidenta Vladimira Šteinberga ievēlēšanu darbu uzsāk arī jauna Latvijas Sporta federāciju padomes valde. Tajā iekļauti pieredzējuši sporta nozares profesionāļi: Aivis Tints – Liepājas Sporta pārvaldes vadītājs, Dina Vīksna – Rīgas Domes Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece, departamenta direktora vietniece, Liene Apine – Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsekretāre, Sergejs Kovaļovs – Latvijas Futbola federācijas viceprezidents, Ludmila Beļikova – Vieglatlētikas savienības valdes locekle, Kārlis Vents – Latvijas Regbija federācijas prezidents, Toms Markss – Latvijas Riteņbraukšanas federācijas valdes loceklis un ģenerālsekretārs, Kaspars Rožkalns – Latvijas Burāšanas federācijas valdes loceklis, Henrijs Frīdenbergs – Latvijas Džudo federācijas valdes loceklis un Gaļina Gorbatenkova – Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes locekle un ģenerālsekretāre.
Kopsapulci ar uzrunu atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs, uzsverot LSFP kā vienu no nozīmīgākajiem Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības partneriem sporta nozarē un akcentējot organizācijas lomu kā saikni starp valsti, sportistiem un jaunatni. Viņš arī izteica pateicību līdzšinējam LSFP prezidentam Einaram Fogelim, uzsverot viņa ilggadējo ieguldījumu sporta attīstībā: "Einars Fogelis bija viens no tiem kapteiņiem, kas stūrēja Latvijas sporta kuģi caur negaisu un pārmaiņām." Samoilovs informēja, ka IZM virzīs priekšlikumu Ministru kabinetam par pateicības izteikšanu Einaram Fogelim par viņa darbu Latvijas sporta labā.
Ministru prezidentes padomnieks attīstības un pārmaiņu vadības jautājumos Edgars Pukinsks savā uzrunā izcēla nepieciešamību sporta nozarē veidot pārmaiņas, kas nevis vājinātu, bet tieši stiprinātu sporta attīstību un tā efektivitāti. Viņš uzsvēra nepieciešamību kopīgi veidot izpratni par sportu kā nozari, kas dod un veido vērtību Latvijai: "Lai Latvijas sportu redz kā nozari, kas ne tikai patērē, bet arī dod – kas rada, vairo un stiprina gan sabiedrību, gan tautsaimniecību."
Ar šo kopsapulci noslēdzies Einara Fogeļa ilgstošais un nozīmīgais darbs Latvijas Sporta federāciju padomē – savu kandidatūru valdes locekļa amatam viņš atsauca kopsapulces sākumā. "Paldies LSFP valdes locekļiem, ar kuriem kopā strādāts šo gadu gaitā. Īpašu atzinību vēlos izteikt viceprezidentiem – Mārtiņam Lazdovskim un Raimondam Vējonim, kā arī LSFP sekretariāta komandai par profesionālu un atsaucīgu sadarbību," uzsvēra Einars Fogelis.
Biedru kopsapulce, atzīstot Einara Fogeļa ilggadējo ieguldījumu Latvijas sporta attīstībā un vadību Latvijas Sporta federāciju padomē, atbalstīja priekšlikumu piešķirt viņam LSFP goda prezidenta titulu. Šis statuss ir cieņas apliecinājums viņa nozīmīgajam devumam sporta sabiedrībā un organizācijas izaugsmē. E. Fogelis kopš 1994. gada aktīvi iesaistījies LSFP darbībā, bet pēdējos 12 gadus vadījis organizāciju kā prezidents.
LSFP biedru kopsapulcē tika ievēlēta arī jaunā revīzijas komisija. Tajā darbu turpinās Jānis Naglis, kurš saņēma vislielāko atbalstu – 78 balsis. Komisijā ievēlēti arī Māris Liepiņš ar 37 balsīm un Jānis Geduševs, kurš saņēma 38 balsis.
LSFP ir sporta nozares patstāvīga atzīto sporta federāciju apvienība, kas apvieno 94 Latvijā atzītas sporta federācijas, tostarp – 86 sporta veidu un piecas darbības jomu sporta federācijas, trīs pielāgotā sporta federācijas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.