Visa Čehija patlaban lūdzās, lai viņu lielākā zvaigzne Tomašs Rosickis (Londonas Arsenal) paspētu atgūties pēc traumas, taču vēl viens spēlētājs, bez kura nav iedomājama pašreizējā Čehijas izlase, ir ierindā – tas ir vārtsargs Petrs Čehs. Lielā mērā pateicoties tieši viņa spēlei, Londonas Chelsea spēja izcīnīt uzvaru Čempionu līgas finālā.
Aizsardzības līnijā var izcelt Mihalu Kadlecu (Lēverkūzenes Bayer), kurš ir ļoti universāls futbolists, un viņa tēvs bija viens no tiem spēlētājiem, kurš 1996. gadā Čehijas izlases sastāvā Eiropas čempionāta finālturnīrā izcīnīja sudrabu, bet galvenais labais aizsargs būs Teodors Gebre Selasi (Liberecas Slovan), kurš ir pirmais melnādainais futbolists Čehijas izlases vēsturē un labprāt pieslēdzas uzbrukumiem.
Pussargu līnijā spēlēs veterāns Jaroslavs Plašils (Bordo Girondins), kurš ir prinča Alberta labs paziņa, jo savulaik ir spēlējis Monako komandā. Kompāniju viņam varētu sastādīt arī Vladimirs Darida: vēl pirms diviem mēnešiem viņš spēlēja otrajā Čehijas līgā, bet aprīlī tika izsaukts atpakaļ uz Čehijas futbola klubu Viktoria. Viņam pietika ar vienu puslaiku pārbaudes spēlē pret Izraēlas komandu, lai treneris Mihals Bileks izlemtu viņu paņemt līdzi uz Euro 2012, kur viņš nepieciešamības gadījumā aizvietos Tomašu Rosicki.
To, kurš spēlēs Čehijas izlases uzbrukumā, iespējams, ka pagaidām nezina pat tās treneris – viņa rīcībā ir garais caursitējs Tomašs Necids (Maskavas CSKA), nestabilais, bet lieliskais Milans Barošs (Stambulas Galatasaray) un labākais Čehijas Gambrinus līgas uzbrucējs šajā sezonā Davids Lafata (Jablonecas Baumit).
Spēlētājs, kuram sekot līdzi: komandas kapteinis Tomašs Rosickis futbola pasaulē tiek dēvēts par «mazo Mocartu» viņa spēles stila dēļ: gaisīgs, ar brazīliešu cienīgu bumbas pārvaldīšanas tehniku. Viņš fenomenāli pārredz laukumu un var piespēlēt neskatoties. Viņa iesauka ir Knēdelis (čehu nacionālais ēdiens, kas ir šīs valsts virtuves vizītkarte).