Haralda Vasiļjeva trenētās Latvijas izlases labā divus vārtus guva Andris Džeriņš, bet reizi precīzs bija Mārtiņš Karsums, bet vārtos Elvis Merzļikins atvairīja 17 no 18 metieniem, tiekot atzīts par labāko mājinieku rindās, taču mača beigās viņam pietrūka 134 sekundes, lai pirmo reizi valstsvienības rindās paliktu "sausā".
Latvijas izlasei jau no spēles sākuma piederēja pārsvars, tomēr atšķirībā no iepriekšējās spēles, kad ar 8:1 tika sagrauta Austrija, šoreiz ar pretinieku pārspēšanu nesekmējās, pirmos vārtus iemetot vien 36.minūtē, bet drošāku pārsvaru iegūstot cīņas 47.minūtē.
Laukuma saimniekiem šī bija otrā uzvara divos mačos un ar sešiem punktiem tā ir otrajā vietā turnīra tabulā aiz Vācijas, kurai arī ir seši punkti, taču labāka gūto un ielaisto vārtu attiecība. Abas komandas savā starpā tiksies svētdien un šīs cīņas uzvarētāji 2018.gada ziemā dosies uz Dienvidkoreju.
Pirmajā trešdaļā laukuma saimnieki ar pirmajām minūtēm devās uz priekšu, tomēr īsteni labas iespējas izmantot nespēja. Perioda vidū Latvijas izlase nokļuva skaitliskajā vairākumā, spējot izveidot vairākus bīstamus momentus, tomēr uzdevuma augstumā bija centīgā Japānas izlases aizsardzība un viņu vārtsargs Jutaka Fukufudži.
Neizmantojot vairākumu Latvijas izlase pati uzreiz nokļuva mazākumā, jo pēc strauja pretinieku pretuzbrukuma divas soda minūtes nopelnīja pieredzējušais Georgijs Pujacs. Japānas izlase spēja iespiest mājiniekus viņu zonā un savu meistarību jau nācās demonstrēt Merzļikinam, kurš atvairīja trīs pretinieku metienus. Tiesa, vēl esot mazākumā laba iespēja bija Gintam Meijam, kurš pa labo malu izskrēja uz vārtiem, tomēr pārspēt vārtsargu nespēja. Perioda beigās vārtu priekšā ripu centās pielabot arī Miķelis Rēdlihs, tomēr viņam tas īsti neizdevās un pirmā trešdaļa noslēdzās bez gūtiem vārtiem.
Līdzīgs scenārijs bija arī otrā perioda sākumā, jo Latvijas turpināja kontrolēt ripu, taču tas vēlamo rezultātu nedeva. Nespējot atklāt rezultātu, mājinieki sāka steigties, kas noveda pie kļūdām vidējā zonā, ļaujot japāņiem veidot ātrus pretuzbrukumus. Vienā no tādiem tuvu vārtu guvumam bija Japānas izlases kapteinis Go Tanaka, tomēr joprojām stabili darbojās Merzļikins.
Tuvojoties otrajam pārtraukumam Latvija krietni aktivizējās. Nepilnas sešas minūtes pirms perioda beigām pēc Mika Indraša metiena ripa nonāca Japānas izlases vārtu priekšā un pēc tam arī šķērsoja to līniju, tomēr guvums netika ieskaitīts, jo ripu vārtos ar slidu iestūma Mārtiņš Karsums. Tomēr Latvija izdarīja arvien lielāko spiedienu uz pretinieku cietoksni un savu panāca, jo neilgā brīdī ripa divas reizes norībināja vārtu stabiņu. Pēc otrās reizes arī tika atklāts rezultāts, jo ripa atlēca zem Fukufudži, taču viņš to neredzēja un nepiespieda, ļaujot Džeriņam cīņā vārtu priekšā to iestumt vārtos. Punktus par rezultatīvām piespēlēm nopelnīja aizsargi Krišjānis Rēdlihs un Kristaps Sotnieks.
Izvirzoties vadībā atlikušajā laikā bīstamu momentu nebija un pēc otrā perioda Latvijai bija minimāls pārsvars - 1:0.
Arī spēles pēdējā trešdaļā notikumi laukumā daudz neatšķīrās no pirmajām 40 minūtēm, jo Latvijas izlase turēja spēles grožus savās rokās, bet japāņi centās veidot ātrus pretuzbrukumus. Drīz vien noteikumus pārkāpa Oskars Bārtulis, otro reizi šajā spēlē atstājot mājiniekus mazākumā. Tiesa, drīz vien noraidījās arī japāņi, kas pēc tam ļāva Latvijai minūti spēlēt vairākumā un šajā laikā pārsvars arī tika dubultots. Metienu no zilās līnijas izdarīja Bārtulis, Fukufudži ripu atsita vārtu priekšā, kur to savāca Karsums, pats sev pasitot to pa metienam no neērtās puses un pēc tam skaisti iemetot zem pārliktņa.
Panākot 2:0 Latvijas izlase šķietami nomierinājās, kas noveda pie saspringtām spēles beigām. Divas reizes nācās spēlēt mazākumā, kad uz sodīto soliņa sēdēja Ronalds Ķēniņš un Džeriņš. Mazākumi tika izturēti, tomēr beigās japāņi savu panāca, jo pēc paviršas spēles vārtu priekšā metiena pozīcijā nonāca Šuhei Kudži, kurš 134 sekundes pirms pamatlaika beigām no tuvas distances pārspēja Merzļikinu. Turpinājumā Japāna nomainīja vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju, taču cerētās ofensīvas vietā ielaida trešos vārtus, kad pēc Laura Dārziņa metiena ripu vārtos pielaboja Džeriņš.
Par Latvijas pārsvaru šajā spēlē liecina metienu attiecība, jo laukuma saimnieki pa vārtiem izdarīja 41 metienu, kamēr japāņi Merzļikinu apdraudēja 18 reizes.
LETA jau vēstīja, ka Vācijas izlase piektdien ar 6:0 (1:0, 2:0, 3:0) sagrāva Austriju, tiekot pie otrās uzvaras divās spēlēs. Vācieši otro maču pēc kārtas palika "sausā", jo ceturtdien ar 5:0 pārspēja Japānu. Savukārt Latvijas izlase ceturtdien ar 8:1 sagrāva Austriju.
Šobrīd Vācijai un Latvijai ir pa sešiem punktiem, bet Japāna un Austrija ir tukšā. Izšķirošā būs svētdien plkst.18 gaidāmā spēle starp abiem līderiem.
Latvijas izlase olimpisko kvalifikāciju sagaidīja ar kārtējiem skandāliem - vien pirms nedēļas no amata atkāpās izlases galvenais treneris Leonīds Beresņevs, kura vietā steidzamības kārtā tika apstiprināts Haralds Vasiļjevs.
Latvijas izlasei šajā turnīrā palīdz visi spēcīgākie hokejisti, arī smadzeņu satricinājumu izārstējušais Oskars Bārtulis, bet kā pēdējie no kandidātu vidus trešdien tika atskaitīti četri Rīgas "Dinamo" pārstāvji - aizsargi Oskars Cibuļskis un Guntis Galviņš, kā arī uzbrucēji Kaspars Saulietis un Edgars Kulda.
Jaunākais no brāļiem Kuldām, kā arī Saulietis Latvijas izlases kandidātu sarakstā sākotnēji nemaz nebija, tomēr viņi tajā tika iekļauti pēc Vasiļjeva negaidītās kļūšanas par galveno treneri. Vispieredzējušākais no atskaitītajiem hokejistiem ir Galviņš, kurš Latvijas izlases sastāvā piedalījies desmit pasaules čempionātos. Tikmēr Cibuļskis šī gada pasaules meistarsacīkstēs tika atzīts par vienu no trim labākajiem Latvijas izlases hokejistiem.
Latvijas hokeja izlase vienīgajā pārbaudes spēlē otrdien savā laukumā ar rezultātu 0:3 piekāpās Dānijas valstsvienībai. Šajā cīņā Latvijas izlases rindās debitēja Mārtiņš Dzierkals, kurš spēlē pret Austriju guva vārtus.
Vasiļjevs par Latvijas izlases galveno treneri strādāja arī no 1999. līdz 2001.gadam, palīdzot tai 2000.gadā pasaules čempionātā Sanktpēterburgā izcīnīt astoto vietu. Viņa vadībā Latvijas valstsvienība 2000.gada 5.maijā Sanktpēterburgā izcīnīja vēsturisku uzvaru 3:2 pār mājinieci Krieviju.
Savukārt 2001.gadā Vasiļjevs vadīja Latvijas izlasi olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kurā tika izcīnīta ceļazīme uz 2002.gada Soltleiksitijas Olimpiādi. Šobrīd pieredzējušais hokeja speciālists strādā par Latvijas virslīgas hokeja čempionāta "Zemgales"/LLU komandas galveno treneri.
Japānas izlase uz turnīru Rīgā ieradusies ar 22 vietējo komandu hokejistiem, bet vienīgais leģionārs ir Savienoto Valstu hokeja līgas (USHL) komandas Voterlū "Black Hawks" uzbrucējs Juki Miura, kurš pirms tam spēlēja Čehijā.
Japānas izlases galvenais treneris ir Gregs Tomsons, kurš savas karjeras laikā strādājis dažādos Vācijas augstākās līgas (DEL) klubos. Tieši Vācijā japāņi iepriekšējā nedēļā aizvadīja četrus mačus ar DEL komandām, taču visos cieta zaudējumus.
Pērn Liepājā abas izlases tikās Eiropas Izaicinājuma kausa (EIHC) ietvaros, un šajā mačā ar 5:4 grūtu uzvaru svinēja Latvijas izlase.
Phjončhanas olimpisko spēļu dalībnieki tika noteikti jau pēc 2015.gada pasaules čempionāta - četrgades prestižākajam notikumam automātiski kvalificējās astoņas labākās tā brīža Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) ranga izlases, kā arī sacensību rīkotāja Dienvidkoreja. Savukārt pārējās trīs komandas šonedēļ tiek noskaidrotas trijos kvalifikācijas turnīros, ko rīko rangā augstāk esošās komandas.
Pēc pagājušā gada pasaules čempionāta Latvija IIHF rangā bija desmitajā vietā, tomēr šobrīd jau tā ir tikai 12.pozīcijā, bet desmitā tagad ir šīs nedēļas pretiniece Vācija. Vēl pašlaik Austrija rangā atrodama 17.pozīcijā, bet Japāna ir 21.vietā un kvalifikāciju iesāka jau februārī, kad savās mājās notikušā turnīrā apsteidza Horvātiju, Rumāniju un Ukrainu.
Vācija šogad pasaules čempionāta kopvērtējumā ierindojās septītajā vietā. Austrija pērn izkrita no elites divīzijas un šogad pirmās divīzijas A grupā ierindojās tikai trešajā vietā, tādējādi neatgriežoties elitē. Savukārt Japāna pasaules čempionātā pirmajā divīzijā A grupā šogad palika sestā, tādējādi izkrītot uz pirmās divīzijas B grupu.
Latvijas izlase ir piedalījusies iepriekšējās četrās olimpiskajās spēlēs - 2002.gadā Soltleiksitijā, 2006.gadā Turīnā, 2010.gadā Vankūverā un 2014.gadā Sočos, kur spēlēja arī Austrijas izlase, kas iepriekšējā kvalifikācijā aiz svītras atstāja Vāciju. Tieši Sočos Latvija parādīja viscienījamāko sniegumu un guva astoto vietu.
No Latvijas pretiniecēm kvalifikācijas turnīrā vispieredzējušākā olimpisko spēļu dalībniece ir Vācija, kas piedalījusies 19 turnīros. Tiesa, pēdējo divdesmit gadu laikā vācieši nav tikuši augstāk par astoto vietu, ko viņi izcīnīja 2002.gadā.
Austrijas hokeja izlase olimpiskajās spēlēs piedalījusies 13 reizes, bet aizpērn Sočos tā ieņēma desmito vietu. Savukārt japāņu kontā ir deviņas Olimpiādes, bet pēdējo reizi uzlecošās saules zeme olimpiskajās spēlēs piedalījās 1998.gadā Nagano, kad ceļazīmi ieguva kā turnīra rīkotāja.