Saeimā nonākusi vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu parakstīta iniciatīva, kurā prasīts izstrādāt un pieņemt likumu par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu un pilsonības atņemšanu. Atbildīgās institūcijas gan vērš uzmanību uz to, ka jau ir tiesiskais regulējums, kas ļauj adekvāti rīkoties attiecībā uz personām, kas apdraud valsts drošību. Turklāt jāņem vērā, ka pilsonības atņemšana tiek uzskatīta par ļoti smagu iejaukšanos personas tiesībās un to neatbalsta starptautiskās normas.
Juridiski sarežģīts jautājums
Iniciatīva Par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un LR pilsonības atņemšanu tika rosināta 2022. gada maijā – laikā, kad Krievija bija sākusi pilna mēroga karu Ukrainā, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē norādīja sabiedrības līdzdalības platformas ManaBalss vadītājs Imants Breidaks, aicinot to skatīt nacionālās drošības kontekstā. Viņš paskaidroja, ka nav šī priekšlikuma autors, bet Saeimā ieradies, jo tā iesniedzēji "neredzēja iespēju tajā piedalīties", taču no iniciatīvas satura neatsakoties. Viņi apzinoties, ka tas ir juridiski sarežģīts jautājums, tomēr cer, ka risinājums varētu tikt atrasts, jo ir daļa cilvēku, kas "izvēlas būt lojāli mirušajai padomju vai šā brīža Kremļa impērijai, kas vēlas pār līķiem būvētu varenību".
Iekšlietu ministrijas jurists Sandis Blumbergs, komentējot juridiskās iespējas, atzina, ka to būtu vieglāk izdarīt, ja būtu konkrēta likumdošanas iniciatīva. IeM ieskatā – jau esošais tiesiskais regulējums ir pietiekams, lai kompetentās institūcijas varētu adekvāti reaģēt uz nacionālās drošības apdraudējumiem. Šobrīd IeM neredz nepieciešamību izstrādāt li
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 20. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60