Jau ziņots, ka LHF nodibinājusi SIA Hokeja akadēmija un nodevusi tai tiesības rīkot 2021.gada pasaules hokeja čempionātu. Uzņēmuma valdes loceklis ir Buncis, bet padomē iecelti Jānis Dzanuškāns, Aigars Kalvītis, Viesturs Koziols un Juris Savickis.
LHF amatpersonu aprēķini liecina, ka 2021.gada čempionāts Latvijas valsts budžetu varētu papildināt par aptuveni sešiem miljoniem eiro, tomēr sniegt vērtējumu par to, vai šī summa ir lielāka vai mazāka, nav iespējams, jo finanšu dati no 2006.gada, kad Rīgā pirmo reizi notika pasaules čempionāts hokejā, jaunajai LHF valdei nebija pieejami.
LHF prezidents Aigars Kalvītis teica, ka atskaites par 2006.gadu nav redzējis.
Kad pārņēmām LHF darbu, pieejamajās atskaitēs šie skaitļi nebija redzami, tāpēc nevaru atbildēt vai 2006.gada čempionāts bija ar pluss zīmi vai nē. Šis jautājums vairāk būtu jājautā iepriekšējās federācijas vadītājam [Kirovam Lipmanam]," teica Kalvītis.
Viņš arī atzīmēja, ka Latvija jebkurā gadījumā būs ieguvēja no šī čempionāta, jo sākotnēji tā norise nemaz Latvijā nebija paredzēta.
Sākotnēji Latvijas nemaz nekandidēja uz čempionāta rīkošanas tiesībām, pieteikusies bija Minska.
Veiksmīgu sarunu ceļā ar Baltkrievijas politisko vadību izdevās viņus pārliecināt, ka kopā ar Rīgu šī čempionāta tiesības būtu iespējams iegūt," par ceļu līdz tiesību iegūšanai stāstīja Kalvītis.
Viņaprāt, Latvija ieguvusi gana liela "tortes" daļu, jo Rīgā notiks visas apakšgrupas spēles un divi ceturtdaļfināli. "Uzskatu, ka tas ir labi, jo 2021.gadā mums varēja būt nekas," piebilda LHF vadītājs
Līdzīgās domās bija arī Buncis, kurš norādīja, ka pozitīvām domām esot pamats, jo LHF jau ir saņēmusi dažas garantijas.
Papildus ieguvums esot vienošanās ar Baltkrievijas pusi, ka Krievijas izlase spēlēs Minskā, bet Somijas valstsvienība spēkosies Rīgā.
"Tas mums šobrīd ir tāds mazs garants un pozitīva vēsts šajā stāstā, taču konkrētāk mēs varēsim runāt nākamā gada jūnijā, kad zināsim 2021.gada čempionāta grupu sadalījumu," atzīmēja Buncis.
Pēc tam kopā ar pašvaldību un valsti būšot jāmeklē veidi, kā popularizēt hokeja čempionātu tajās valstīs, kuras spēlēs Rīgas grupā.
Kalvītis teica, ka LHF ceru uz Latvijas valsts, Rīgas domes un citu pašvaldību atbalstu.
"LHF vienīgās bažas ir par atbalstu, jo mums ļoti nepieciešama Rīgas domes un Latvijas valsts palīdzība. Mums ir bijušas vairākas diskusijas ar valdību, kurās ir izdevies viņus pārliecināt par orgkomitejas atkārtotu izveidi Ministru prezidenta vadībā," uzsvēra LHF prezidents.
Šīs komitejas sastāvā ir visi atbildīgie ministri, Rīgas domes priekšsēdētājs un arī LHF amatpersonas.
Kalvītis pauda cerību, ka pirmā komitejas sēde notiks tuvāko dienu laika, jo vēl no pagājušā gada ir palikuši vairāki neskaidri jautājumi. Pēdējā sēde iepriekšējā komisijas sastāvā notika pērn, līdz ar to jau gandrīz gadu valdība nav iesaistījusies šajā procesā.
Tāpat viņš ieskicēja nepieciešamās naudas summas, kas būtu nepieciešamas veiksmīga čempionāta norisei.
LHF vēlamais atbalsts no valdības ir licences maksas nosegšana, par kuru šobrīd vēl tiek diskutēts ar Starptautisko Ledus hokeja federāciju (IIHF). Tā varētu būt 500 000 - 600 000 Šveices franku (454 700 - 545 600 eiro). Vēl 200 000 Šveices franku (182 000 eiro) būtu nepieciešami ikgadējā IIHF kongresa rīkošanai.
"Tāpat ap 600 000 eiro mēs ceram saņemt kā materiālo atbalstu, lai cilvēki varētu strādāt un pildīt savus pienākumus," teica Kalvītis.
Ir arī citi organizatoriskie jautājumi, kas saistīti ar drošības, Iekšlietu un Kultūras ministriju struktūrām, robežsardzes piesaisti un citām lietām.
No Rīgas Domes LHF sagaida līdzvērtīgu atbalstu tam, kāds tas būtu no valdības.
Buncis un Kalvītis atklāja, ka veiksmīgai čempionāta norisei būtu nepieciešami arī pārbūves darbi Arēnā Rīga, tāpēc LHF būs jāiegulda papildu finanses arī šajā projektā.
"Arēna Rīga ir privāta struktūra. Čempionāts viņiem ir tikai viens notikums gadā, tāpēc visas izmaiņas, kas vajadzīgas čempionātam, būs jāapmaksā LHF," teica Buncis, atzīmējot, ka ieguldījumu apjomu gan varētu atsvērt ienākumi.
"Mūsu pesimistiskākie aprēķini liecina, ka PČ ienākumi varētu būt 5,5 līdz 6 miljoni eiro, ko iegūs valsts," teica Buncis.
Veiksmīgai čempionāta norisei ir nepieciešama arī papildu infrastruktūra, kas nākamā gada sākumā taps blakus nesen atjaunotajam Daugavas stadionam. Kā norādīja Buncis, LHF amatpersonas regulāri uztur kontaktus ar būvniekiem, lai veicinātu ledus halles projekta kvalitatīvāku izpildi.
Darbs pašreiz noritot ļoti aktīvi. Buncis kopā ar LHF ģenerālsekretāru Viesturu Koziolu izskatot plānus, rediģējot tos un iesakot labākus risinājumus.
"Nav pamata domāt, ka šis projekts netiks realizēts. Tāpēc gala rezultātā mēs iegūsim ļoti labu halli gan hokejistiem, gan daiļslidotājiem, gan šorttrekistiem," par ledus halles pienesumu Latvijas sportam stāstīja Buncis.
"Arēna būs ar diviem vienāda izmēra laukumiem. Tā būs ļoti laba treniņu bāze gan bērniem, gan nākotnē varētu kļūt par [nacionālās] izlases bāzes vietu," teica Buncis.
Daugavas ledus halles būvniecību plānots noslēgt 2021.gada martā, un tajā esošie divi ledus laukumi būs atbilstoši IIHF noteikumiem - 30x60 metri. Laukuma izmēru maiņu šī gada vasarā piedzīvoja arī Arēna Rīga, kas no 30x60,9 metriem pārgāja uz 30x60 metru lielu laukumu.
Savukārt šī gada IIHF kongresā lēma, ka viens konkrēts laukuma izmērs starptautiskajiem turnīriem netiks noteikts, tā vietā izveidojot laukuma izmēru diapozonu, kura noteiktos parametrus katra valsts var pielietot pēc saviem ieskatiem. Piemēram, Somijas Hokeja federācija lielākoties savus ledus laukumus uzbūvējusi nedaudz īsākus un šaurākus, to izmēram sarūkot līdz 28x58 metriem.
Rīga un Minska 2017.gada maijā notikušajā balsojumā sīvā cīņā pārspēja Somijas pilsētas Helsinkus un Tamperi. Rīga un Minska balsojumā ieguva 54 balsis, bet Somijas kandidatūra saņēma 53 balsis.
Latvija pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā, kamēr Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā turnīrs notika 2014.gadā.
Tana
Un kas
Vara