Barseonas trase, kas no Katalonijas galvaspilsētas atrodas aptuveni 30 km attālumā, ir 4,655 km gara un sacīkstē kopā būs jāveic 66 apļi. Interesanti, ka “Circuit de Catalunya” 21 reizi no 22 sacīkstēm uzvara ir izcīnīta no pirmās starta rindas. Tikai 1996.gadā Mihaels Šūmahers spēja izcīnīt uzvaru no trešās starta posīcijas – toreiz finišu sasniedza tikai sešas mašīnas. Kopumā 14 piloti ir izcīnījuši uzvaras Barselonas trasē un nevienu neizbrīna, ka Mihaels Šūmahers (6 uzvaras) un “Ferrari” (7 uzvaras) ir saraksta pirmajās vietās. Apļa rekords Barselonā nav pārspēts kopš 2008.gada – Kimi Raikonens apli veica 1:21.670s ar vidējo ātrumu 205 km/h.
Šī gada Spānijas GP posms var kļūt par jubilejas Grand Prix vairākiem pilotiem – Džensonam Batonam un Sebastianam Fetelam ir iespēja izcīnīt savu 50. pjedestālu, savukārt “Mercedes” dzinēji var tikt pie 100., bet Fernando Alonso pie 20. ātrākā sacīkšu apļa.
Sacīkste “Circuit de Catalunya” būs 43. Spānijas GP izcīņa un 50tā sacīkste Spānijas teritorijā, jo šeit notikušas arī septiņas Eiropas GP sacīkstes. Spānijas GP ir uzņēmušās piecās dažādas trases: Pedralbes, Harama, Montdžuika, Heresa un Barselona.
Spānijas nacionālā izklaide gadsimtiem ir bijusi buļļu cīņas, taču mūsdienās Katalonijas reģionā tās ir aizliegtas. Bullis skrienot spēj sasniegt līdz 35 km/h lielu ātrumu un tātad Barselonas trasi veiktu 8:43.688s. Bullis ir smagāks par Formula 1 mašīnu – šogad minimālais F1 mašīnas svars ir 642kg, kamēr vidēja izmēra bullis sver ap 700 km, bet mēdz sasniegt līdz pat 1000 km svaru.