Biatlona izlase pēc veco treneru atgriešanās 2014. gadā sāka ar visu iespējamo papildspēku apzināšanu, un tādi tika meklēti arī starp vietējiem slēpotājiem. Pēc pirmā pilnā gada tika izveidota neliela atlase, izvēlēti cilvēki, ar kuriem darbs bija prioritārs. Arvja starp viņiem nebija. Viņš gan varēja turpināt trenēties un startēt IBU kausa posmos, taču tam vajadzīgi personiskie līdzekļi. "Arī savas šautenes man īsti nebija. Varēju kaut kur kādu aizņemties, bet... Pašlaik dzīvojos pa mājām."
Liepiņa gadījums gan ieviesa kārtīgas izmaiņas Latvijas Slēpošanas federācijas (LSF) attieksmē. Arvis esot saņēmis LSF finansējumu, pēc tam pārmeties uz biatlonu un vēl slikti izrunājies par LSF – tā uzskata federācijas prezidents Vairis Brīze. Tāpēc LSF nolēma ar vadošajiem pašmāju distanču slēpotājiem parakstīt līgumus. To būtība ir šāda – ja kāds no finansējumu saņēmušajiem slēpotājiem neizpilda prasības, LSF pieprasa no sportista atpakaļ naudu. Tieši tā viņi esot darījuši arī ar Liepiņu.
Visu rakstu lasiet trešdienas laikrakstā Diena!