Latvijā vidējais interneta ātrums šā gada pirmajā ceturksnī bija 16,6 megabiti sekundē (Mbps), kas ir par 9,5% sliktāks rādītājs, nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī, un tas ir vislielākais kritums starp Eiropas valstīm. Attiecīgi arī Latvijas pozīcija valstu ar ātrāko internetu topā mainījusies no sestās vietas pērn uz 17.vietu šajā gadā.
Interneta ātruma kritums pērnā gada laikā piedzīvots arī Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā vidējais interneta ātrums šā gada pirmajā ceturksnī bija par 3,2% sliktāks, kā pērn - 14,6 Mbps, attiecīgi arī 28.vieta pēc pērn ieņemtās 18.vietas. Igaunijā interneta ātrums samazinājās par 1,2% un bija 11,6 Mbps. Igaunija šogad ieņem 46.vietu, bet pērn ieņēma 37.vietu pasaulē.
Ātrākais internets starp Eiropas valstīm ir Norvēģijā - 23,5 Mbps, kas ļauj tai ieņemt otro vietu pasaulē, bet otrā Eiropā un trešā pasaulē ir Zviedrija ar 22,5 Mbps vidējo interneta ātrumu. Vissliktākā situācija ir Kiprā, kur vidējais interneta ātrums ir 6,9 Mbps. Kipra atrodas 78.vietā pasaulē.
Visātrākais internets pasaulē ir Dienvidkorejā - 28,6 Mbps.
Akamai pētījums veikts, lai noskaidrotu interneta pieslēgšanās ātrumu, platjoslas interneta kvalitāti, kā arī kopējās nozares tendences starp tehnoloģiju ziņā attīstītākajām pasaules valstīm.