Maksa Planka universitātes pētnieki pēc genoma pirmā melnraksta pabeigšanas paziņojuši, ka 99,5 procenti neandertāliešu un cilvēku gēnu bijuši vienādi. Tas it kā nav pārsteigums, ņemot vērā, ka abas sugas atšķēlušās no viena priekšteča pirms evolūcijas izpratnē nieka 450 tūkstošiem gadu. Tomēr līdzība ir mazliet negaidīta, jo līdz šim tika uzskatīts, ka cilvēki bijuši intelektuāli attīstītāki par druknajiem un fiziski spēcīgajiem radiniekiem, kuri izmira pirms 30 tūkstošiem gadu. Atbildes par viņu izzušanas cēloņiem nav devusi arī gēnu karte.
Populārākajās teorijās apspēlēta versija, ka neandertāliešus iznīdējis aukstums vai cilvēki, kas izkonkurējuši mazāk attīstītos sāncenšus cīņā par pārtiku. Nesenākās liecības par muskuļotajiem radījumiem ar zemu pieri atrastas Spānijā un kombinācijā ar ģeoloģiskajiem datiem par auksta klimata iestāšanos, tas it kā stiprina pieņēmumu, ka neandertālieši bēguši no sala uz siltākām zemēm. Tādējādi viņi esot bez cīņas atdevuši teritoriju cilvēkiem, kuri spējuši labāk pielāgoties aukstumam.
Zinātnieki izpētīja 38 tūkstošus gadu veca neandertālieša kaulu
paraugus, kas tika atrasti alā Horvātijas teritorijā. Kad no kaula
tika atdalīts viss liekais, DNS analīzēm palika vien pusgramu smags
materiāls.
Izšķirošais izrāviens
Dzīvu radību gēni ir sakārtoti pa pāriem, ko var uzskatīt par ģenētiskā alfabēta burtiem. Šie pāri noteic, kāda būs attiecīgā būtne, sākot no fiziskā izskata un beidzot ar raksturu. Neandertālieša genoms sastāv no 3,7 miljardiem pamatpāru, un tā atšifrēšanai bija vajadzīgi četri gadi. Taisnības labad jāteic, ka viss genoms vēl nav atšifrēts. Zinātniekiem izdevies sekvencēt 63% no tā, taču ar to pietiek, lai gūtu kopējo ieskatu. Piemēram, ar melnraksta palīdzību izdevies noskaidrot, ka neandertāliešiem bija tāds pats "runas gēns" kā cilvēkiem. Par FOXP2 nosauktā organisma pamatdaļiņa esot atbildīga par valodas attīstību. "Lai arī runāšanā iesaistīti daudzi gēni, nav iemesla teikt, ka viņi nevarēja skaidri izrunāt vārdus, kā to darām mēs," komandas dalībnieks Svante Pēbo ar aģentūras AP starpniecību uzsvēra, ka šajā ziņā neandertālieši nebijuši ne par matu sliktāki.
Salīdzinot neandertāliešu, cilvēku un šimpanzu gēnus, zinātnieki cer noskaidrot, kuri no tiem mainījušies visnesenākajā vēsturē, un izkalkulēt, kas tieši palīdzējis cilvēkiem attīstīties straujāk par citām sugām. "Neandertālieša genoma izpētīšana ļaus mums pateikt, kas moderno cilvēku padarījis patiešām modernu un patiešām par cilvēku," Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūta pārstāvis un viens no pētījuma grupas dalībniekiem Žans Žaks Ublēns žurnālam National Geographic izteica cerību, ka viņiem izdosies noskaidrot, kā cilvēkiem izdevās kolonizēt planētu.
"Starp mums un šimpanzēm ir 35 miljoni atšķirību. Tas ir daudz,
un mēs pat īsti nezinām, kur tās meklēt. Taču neandertālieša
projekts mūs mazliet pietuvina mērķim," seno DNS speciāliste Beta
Šapiro no Pensilvānijas valsts universitātes AP skaidro, ka trīs
genomu analizēšana būtiski sašaurinās pārmeklējamo lauku. Tiesa,
darbs būs ļoti ilgs, un zinātnieki nesola tuvākajos mēnešos vai pat
gados nākt klajā ar secinājumiem par mūsu radniecības pakāpi ar
neandertāliešiem.
Sajaucās vai ne?
Vēl kāds interesants atklājums - pieauguša neandertālieša organisms nespējis pārstrādāt piencukuru jeb laktozi. Šodien šī problēma skar gandrīz piekto daļu amerikāņu. "Mēs redzam, ka neandertālieši nespēja dzert pienu, lai gan bērnībā ar to tika zīdīti," S.Pēbo gan pēc tā neizdara secinājumus par traucējumiem robusto būtņu attīstībā.
Tieši šis zinātnieks 1997.gadā sagādāja pierādījumus, ka neandertālieši drīzāk bijuši cilvēku radinieki, nevis tiešie priekšteči. Viņa pētījumi liecināja, ka abas sugas nav sajaukušās, ja ir, tad pavisam minimāli. Genoms ļaus S.Pēbo vai nu iegūt neapstrīdamu apliecinājumu savai teorijai, vai arī apgāzīs to. "Šobrīd mēs analizējam, vai neandertāliešu genomā ir pienesums no cilvēku senčiem. Šis jautājums, manuprāt, vēl ir atklāts," zinātnieks neslēpj, ka sugu attiecību mīklas atrisināšana būs viņa prioritāte.
Analizēšana nebūs viegla, jo no kaula ņemtie DNS gadsimtu gaitā ir sajaukušies ar dažādām baktērijām. Tādēļ zinātniekiem nāksies katru pamatpāri pārbaudīt 12-15 reižu, līdz viņi būs droši, ka tajā nav palicis piejaukums.