Par brīvu iegūta atvērtā koda programma negarantē bezmaksas lietošanu

1998 sāku iepazīt MS programmatūru. Visu nepieciešamu uzzināju un iemācījos pašmācības ceļā. Cilvēki kas jaunāki par mani un bijuši office kursos (ir saņēmuši apliecības) nāk un prasa padomus.Aptuveni 6 mēnešus nelietoju uzlauzto programmatūru - lietoju Ubuntu. Tikai pašmācības ceļā. Mājām ir OK. OpenOffice - word/excel/powerpoint aizvietotājs, audio/video, skype, internets, skeneris, Spēles es nespēlēju.

Normāla programmatūra. Vidējais lietotājs taču raksta dokumentus un nedaudz lieto excel jeb calc. Un tur nav nekā sarežģīta.Viss ir easy. Ja nemāk strādāt ar openoffice, tad MS Office arī nav apguvis.

1kārt nevajag ka nav Linux specu! 2kārt ja kāda vajadzīga programma nav uz Linux tad pie tā ir vainīgs programmas ražotājs nevis Linux! 3kārt raksts ir apmelojoš.

" Ļaudis, kas strādā ar Windows, nevar palīdzēt Ubuntu vai MacOs lietotājiem viņu datorķibelēs."--- kas viņi garīgi atpalikuši??? vai skribents - daunis?

"Šodien, kad uzņēmumu darbinieku un valsts ierēdņu aparāts sarūk, jau pieejamo licenču skaits pārsniedz darbvietu skaitu, un no šī aspekta problēma būs atrisināta." Cik zinu, valsts iestādēs, vismaz daļā, licenzes tiek īrētas, un, šur tur, tieši šovasar beidzās tie īres termiņi.

Izlasi vēlreiz ko es uzrakstīju - turpinot lieto Microsoft programmatūru izmaksas būtu bijušas 35 miljonu 5 gadu laikā, lietojot Linux izmaksas izrādījās vairāk nekā uz pusi zemākas nekā prognozēts. Minhene pieņema lēmumu pāriet uz Linux nevis tāpēc, ka tas būtu lētāk, bet gan tāpēc, ka Linux risinājumus pilnvērtīg var piedāvāt jebkurš uzņemums un Minhenei nepatika būt pārāk atkarīgiem no viena uzņēmuma labklājības. Vietējo ražotāju atbalsts bija otrs svarīgākais faktors.

Pat ja iztērēta ir tikai puse, izmaksas arī ir oho! spriežot pēc tā kas ir publiksi pieejams Minhenes mājas lapā par 13 limoniem migrēja tikai 8000 uz OpenOffice un 1200 uz Linux un joprojām lieto MS un maksā par licencēm. Nu kur te ir izdevība? Parezi pieminēts ka "...Politiķi izlēma priekšroku dot Linux..." manuprāt no tā arī visa bēda, jo lēmumi jāpieņem profesionāļiem, pamatojoties uz aprēķiniem neviss solījumiem ka viss būs par brīvu... Ceru spēsim macīties no šādiem piemēriem

Minhenes komentārs ir galīgi garām. Nesen runāju ar Minhenes projekta vadītāju. 35 miljoni eiro ir viņiem piesķirtais budžets. 6 gadus atpakaļ tika veikts pētījums - cik izmaksās Microsoft programmatūra un cik izmaksās Linux programmatūra rēķinot uz 5 gadiem. Rezultāts bija aptuveni vienāds - ap 35 miljoniem eiro. Politiķi izlēma priekšroku dot Linux. No 5 gadiem paredzētā 35 miljonu lielā budžeta pēc 5 gadiem ir iztērēta ... mazak neka puse. ;) Liels iemesls šādai ekonomijai ir tiesi tas, ka valsts noalgoja vairākus augsti kvalificētus ekspertus vienā centrālā birojā, kas palīdzējas visām valsts iestādem pāriet uz Linux pakāpeniski. Viens augsti kvalificēts Linux eksperts var viegli apkalpot demitiem reižu vairāk datoru nekā tikpat augsti apmaksāts Windows ekspers. Tam ir daudz iemesli, bet viens no tiem ir tas ka nopirkto licenžu papīri neierobežo to kādu programmatūru kādā versijā lietot. Jo lielāks uzņemums, jo mazāki ir izdevumi uz katru datoru. Spānijas reģionā Extremadura programmatūras izstrādes un uzturēšanas izmaksas pārvedot visas skolas un pašvaldību iestādes visā reģionā (kas ir mazliet mazaks par Latviju) pašlaik ir 1.5 eiro uz datoru gadā. Atvertā koda progammatūra ir tikai tā programmatūra, kas atbilst Open Source software definīcijai (opensource.org), viens no tās definīcijas pamatnoteikumiem ir tas, ka darbības sfēra nevar tikt ierobežota. Līdz ar to apgalvojums par kaut kādu komercdarbības ierobežojumu atvērta koda programmatūrā ir vistīrākie meli. Katrs var izvēlēties uz ko viņi grib tērēt naudu atvērtā koda gadījumā - var netērēt arī vispār. Atvērtā koda programmatūŗas pamats ir izvēles brīvība - ko lietot, kā lietot, par ko maksāt, cik un kam.

jautaajums AutoCAD licenceetajiem (pa balto) lietotaajiem - cik no jums Autodesk aptaujaa "Apple 2009 Survey" atbildeej, ka - jaa, incee AutoCAD uz MacOS X? pats pa sev saprotams, ka Linux ports nebuus pirms shii. un es lab zin, ka lielaakaa dalj AutoCAD instalaacij (vismaz man zinaamo) iraid ar "peleeko licenci".

Zitmanis nedaudz ne gluz patiesiib pateics - 2.5kEUR uz darbaviet ietilp arri pats IBM kompjuuters. iisterminaa nemot Minhen ar visiem pirmajiem sliiceeniem saliidzinaajumaa ar XP paarmaksaaj no 35 citroniem tikai 2, a ilgterminaa neko nepaarmaksaaj, jo nebuus vairaak jaaiiree M$ zafti. nu un vareet padomaat, ka "vecaako gadagaajumu" var taa vienkaars uz Office2007 interfeis uzseedinaat. da kaut Office 2003. aha, shas, atlausiet skriesus? "kas ir tie divi zalie, man bija melns aakiitis" utml, AAA....

CADi un vispār specifiskās nozres ir diezgan smeldzīga tēma, ir kaudzīte ar standartiem ,bet šo specifisko softu ražotāji pat ļoti cenšas, lai ar katru nākošo versiju viņu formāti nebūtu verami ar vecākas paaudzes softu pēc noklusējum AutoCad,Microstation etc. Ir vesela epopeja par open Cad Aliance un peripētijām kā AutoCad un Mikrene tur ņemās. Tas draudziņ ir bizness drāzšanas režijmā kamēr var. Ar GIS sistēmām ir krietni labāk, jo ir ļoti spēcīgi attīstījusies tieši standartu izmantošana, kaut GISi savā ziņā ir radniecīgai ar CAD tie par laimi gala patērētājiem ir pieejamāki un atvērtāki par CADiem.

:) Kur firmas liek naudu par ikgadigo MS$ paku? Cik maksaa? Es varu iemest linku kur ir datoru razotaji jau nokomplektejusi datoru ar LINUX un maksaa ap 350$ (Cik ms Win un office license maksaa gadaa?)

Vai kāds no viedajiem open source aizstāvjiem varētu apgaismot ,ar kādu bezmaksas programmatūru var aizstāt Autodesk programmas, Revit, STAAD utt. Galu galā visā pasaulē šajā jomā informācijas apmaiņa notiek CAD formātā un šajā formātā arī strādā projektētāli un konstruktori.

es jau apm 7 gadus kopsh izmantoju openoffice un varu teikt tikai labaako - programma praktiski nekaras atskjiriibaa no MS Office, visu sev nepieciesamo varu izdariit, u interface arii patikamaaks iipashi ja salidzina ar 2007 brinumu :) windows gan esmu atljaavies par leetu naudu, izmantojot microsoft vairakus gadus atpakalj riikoto akciju, nopirkt. pirms 3 gadiem vienam pazinjam, kursh nekad nebija lietojis datoru, uzliku UBUNTU. un shis jau vairakus gadus to lieto kopaa ar pareejaam bezmaksa programmaam un ir ljoti apmierinaats.

Un kādā veidā šīs programmas nonāk mašīnā, pirms darbinieks to saņem? Laikam tomēr ir cilvēks, kas visu uzstāda un pārbauda? Un kas notiek, ja kaste pēkšņi vairs negrib pildīt savus darba pienākumus?