Vērtīgo eksemplāru zeme cilvēcei atdeva Ķīnas dienvidrietumos. Gluži kā akmenī izkaltais aizvēsturiskais rāpulis izskatījās līdzīgs saviem modernajiem radiniekiem, taču ar vienu būtisku atšķirību - tam nebija masīvās, cietās čaulas. Aizsardzību no aizmugures nodrošināja vien pagarināti kaulveida izaugumi ribu galos. Tas stiprina izplatītāko pieņēmumu, ka bruņurupuča kaula aizsargkārta sākusi augt no vēdera. Vispirms bijis krūšsargs, pēc tam ribu galos un no muguras kauliem izauguši cieti pagarinājumi, kas savienojušies un izveidojuši šodien redzamās bruņas.Vēl kāda būtiska atšķirība no šodienas bruņurupučiem ir garais purns un asie zobi.
Kaulu turpinājums
Cita teorija pauž, ka bruņas radušās, savienojoties ādā izaugušām kaula plāksnītēm. Šo pieņēmumu apgāzuši ķīniešu paleontologi, kuri atrada par Odontochelys semitestacea nodēvētā rāpuļa fosilijas. Tam neesot bijuši kaulaini audi ādā. "Līdz šim mums nav izdevies atrast pierādījumus kaulainu audu teorijai," žurnālā Nature rakstīja pētījuma līdzautors Čuns Li no Ķīnas Zinātņu akadēmijas Mugurkaulnieku paleontoloģijas un paleoantropoloģijas institūta, "gluži pretēji, mūsu rokās ir iztrūkstošais posms bruņurupuču evolūcijā, kuram ir tikai kaulveida centrālās plāksnes un pagarinātas ribas."
Zinātnieks pieļauj, ka vēders nocietinājies agrāk tādēļ, ka bruņurupucis dzīvojis ūdenī un to apdraudējuši plēsēji. Tam piekrīt Olivjē Ripels no Čikāgas Fīlda muzeja. "Uz zemes dzīvojošiem reptiļiem vēders atrodas tik tuvu zemei, ka tas ir maz apdraudēts," speciālists aģentūrai AFP uzskaitīja vairākus lēnīgus zemes radījumus, kuriem ir pasargāta mugura, bet vājš vēders. Piemēram, ezis.
Ūdens vai sauszeme?
Arī šis jautājums ir strīdīgs, jo nav īsti skaidrs, kur bruņurupuči sākotnēji mājojuši. Ķīnieši uzskata, ka bruņurupuču pirmā dzīves telpa bijusi ūdens un tikai pēc tam tie izrāpojuši uz sauszemes. Tas noticis ļoti sen, jo dinozauru ēras beigās pirms 65 miljoniem gadu bruņurupuči jau ļoti atgādinājuši šodien sastopamos.
Toronto universitātes rāpuļu pētnieks Roberts Reiss ķīniešu atradumu uzskata par ļoti aizraujošu un nozīmīgu ieguldījumu zinātnē, tomēr viņš nav drošs, ka kolēģu skaidrojums ir nepārprotams. "Mēs savukārt uzskatām, ka tikpat labi tobrīd bruņas jau varēja sarukt. Iespējams, agrāk dzīvoja bruņurupuči ar vēl lielākām bruņām, bet mēs tos neesam atraduši. Daudzi jūras bruņurupuči samazināja aizsargkārtu, kad pārcēlās uz sauszemi," žurnālam National Geographic savus apsvērumus izklāstīja ar pētījumu nesaistītais kanādiešu pētnieks.