Žurnālā Nature aprakstītajā atklājumā stāstīts, ka devona laikmeta zivs ķermenī bijis aptuveni piecus centimetrus garš embrijs. Paleontologi ir pārliecināti, ka senais mugurkaulnieks apaugļots līdzīgi, kā to mūsdienās dara zīdītāji.
Sugas pārstāvjiem bija dīvainas iegurņa spuras. Pētījuma autori uzskata, ka tās izmantotas, lai pārošanās laikā satvertu mātīti. Līdzīgs orgāns mūsdienās ir haizivīm.
Tolaik jau varētu būt pastāvējusi arī otra metode, ka zivs olšūna nonāk kontaktā ar sēklu ārpus mātītes ķermeņa. Zinātnieki sliecas domāt, ka šī metode ir vecāka un dzimumakts radies vēlāk. "Šīs zivis varētu būt viens no vissenākajiem apliecinājumiem iekšējai apaugļošanai," Londonas Dabas vēstures muzeja kuratore Zerina Johansone raidsabiedrībai BBC pieļauj, ka pētnieku rokās varētu būt nonācis patiešām vēsturisks eksemplārs: "Mēs domājām, ka šīs agrīnās zivis izmantoja primitīvāku vairošanās veidu, ka sperma un olšūna satiekas ūdenī un embriji attīstās ārpus zivs."
Z.Johansone šo atradumu uzskata par apliecinājumu tam, ka attīstīta apaugļošana mātes ķermenī agrīno zivju populācijā bijusi sastopama daudz biežāk, nekā līdz šim domāts.
Fosilijas saglabājušās no augšdevona perioda, un paleontologi zivi nodēvējuši par Incisoscutum ritchiei. Tā pieskaitāma agrīno, ar cietām bruņām klāto zivju grupai, kuras dēvēja par jūras dinozauriem jeb placodermiem, kas bija senākie mugurkaulnieki ar žokļiem.
Šīs fosilijas zinātnieku īpašumā ir jau kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem. Sākotnēji uzskatīja, ka zivs nomirusi drīz pēc maltītes, jo vēdera rajonā bija mazākas zivs kauli. Taču pavisam nesen pārbaudot pārakmeņojušās atliekas vēlreiz, paleontologi pamanīja, ka "pēdējās vakariņas" patiesībā ir līdz galam neattīstījusies jauna dzīvība.