Zemi kādu dienu iznīcināšot kaimiņplanētas

Biedēšana ar pasaules galu nav bijusi tukša runāšana. Astronomi izskaitļojuši, kad un kā sitīs Zemes pēdējā stundiņa. Par laimi, tas notikšot ne agrāk kā pēc miljards gadiem, liecina jauna datorsimulācija par planētas orbītas izmaiņām. Ironiski, ka mūsu mājvietu piebeigs vai nu daudz apdziedātā sieviešu aizbildne Venera vai vīriešu aizbildnis Marss, vai arī Saules sistēmas mazākā planēta Merkurs.

Par spÄ«ti niecÄ«gajam izmÄram tieÅ¡i Merkurs rada lielÄkos draudus Saules sistÄmÄ pastÄvoÅ¡ajai kÄrtÄ«bai. Ar speciÄlu datorprogrammu modelÄjot izmaiÅas planÄtu orbÄ«tÄ, Francijas speciÄlisti izkalkulÄjuÅ¡i, ka pastÄv viena procenta iespÄjamÄ«ba, ka Merkura ceÄ¼Å¡ ap Sauli pamazÄm izstiepsies un kÄdu dienu sasniegs to trajektoriju, pa kuru Å¡obrÄ«d pÄrvietojas VenÄra. Tad arÄ« sÄkÅ¡oties notikumu virkne, kas pieliks punktu Zemes pastÄvÄÅ¡anai.

TrÄ«s ceÄ¼i

SaskaÅÄ ar modelÄÅ¡anas rezultÄtiem, Merkuru sagaida kÄds no trÄ«s likteÅa pavÄrsieniem un visi ir karstajai planÄtai ÄrkÄrtÄ«gi bÄdÄ«gi. Viens nosaka, ka Merkurs tiks izmests no Saules sistÄmas, otrs â ka tas ietrieksies SaulÄ un saÅ¡Ä·Ä«dÄ«s gabalos, bet treÅ¡ais â ka no ierastÄs vietas izkratÄ«tais objekts saskriesies ar kÄdu kaimiÅu planÄtu, piemÄram, Zemi.

Ja sadursme arÄ« notiks, diez vai to kÄds cilvÄks piedzÄ«vos. ModeÄ¼i rÄda, ka Â«avÄrijaiÂ» jÄnotiek pÄris miljardu gadu laikÄ. Bet ja palÅ«kojas vÄsturÄ, tad neviena puslÄ«dz kompleksa suga pasaules 4,5 miljardu gadu ilgajÄ vÄsturÄ nav pastÄvÄjusi tik ilgi.

TomÄr zinÄtnieki nevar likt galvu Ä·Ä«lÄ, ka planÄtas rÄ«kosies tieÅ¡i tÄ, kÄ viÅi prognozÄ. Â«Es teiktu, ka iespÄjamÄ«ba ir viens procents. Lai arÄ« pastÄv iespÄja, ka pÄc vairÄkiem miljardiem gadu sadursme varÄtu notikt, tas nav Ä¼oti ticams,Â» komentÄrÄ par modelÄÅ¡anas rezultÄtiem Å¾urnÄlÄ Nature rakstÄ«ja ar pÄtÄ«jumu nesaistÄ«tais Kalifornijas universitÄtes pÄtnieks Gregorijs Loflins.

Niknais Merkurs

ParÄ«zes observatorijas pÄtnieki Å½aks LaskÄrs un MikaÄls Gastino pÄrbaudÄ«ja divarpus tÅ«kstoÅ¡us Saules sistÄmas nÄkotnes scenÄrijus un tikai 25 novÄroja, ka pastÄv sadursmes iespÄja. Visos pie vainas bija Merkura orbÄ«tas izstiepÅ¡anÄs. VairÄkumÄ katastrofas scenÄriju Saules sistÄma izdzÄ«vo, jo Merkurs ietriecas vai nu SaulÄ vai VenÄrÄ. Tikai uz roku pirkstiem saskaitÄmos gadÄ«jumos cieÅ¡ arÄ« citas planÄtas. Viens no tiem nosaka, ka pÄc 3,3 miljardiem gadu Merkura orbÄ«tas pÄrveidoÅ¡anÄs pilnÄ«bÄ destabilizÄs Saules sistÄmas iekÅ¡Äjo reÄ£ionu un tÄ rezultÄtÄ saskriesies Merkurs, Marss, VenÄra un Zeme.

Â«VispÄrsteidzoÅ¡Äkais iznÄkums ir Zemes un VenÄras orbÄ«tas destabilizÄÅ¡ana,Â» vortÄlam LiveScience stÄstÄ«ja Å½.LaskÄrs. TÄ rezultÄtÄ abas planÄtas saÅ¡Ä·aidÄ«s viena otru. Â«Vispirms Jupitera gravitÄcijas ietekme saÅ¡Å«pos Merkuru. Tas varÄtu destabilizÄt Marsu, kas tÄ rezultÄtÄ pietuvosies Ä¼oti tuvu Zemei. Tikai tad varÄs izsist no orbÄ«tas VenÄru un izraisÄ«t sadursmi ar Zemi,Â» stÄstÄ«ja franÄu zinÄtnieks.

Ja Marss un VenÄra patieÅ¡Äm ietrieksies ZemÄ, no mÅ«su planÄtas nekas daudz pÄri nepaliks. Â«Tas bÅ«s absolÅ«ti iznÄ«cinoÅ¡i,Â» nÄkotni iztÄlojas Å½.LaskÄrs, Â«planÄtas tuvosies ar Ätrumu 10 kilometri sekundÄ, kas ir desmitreiz ÄtrÄk par lodi, vienÄ«gi Marss, protams, ir daudz lielÄks par lodiÂ».

Ja bÄdÄ«gÄkais pavÄrsiens bÅ«s Merkura ietriekÅ¡anÄs VenÄrÄ, Zeme daudz necietÄ«s. Â«Ja pÄc aptuveni miljards gadiem kÄds vÄl bÅ«s palicis, tas redzÄs debesÄ«s gaismas uzliesmojumu un divas planÄtas saplÅ«dÄ«s. JaunÄ planÄta bÅ«s mazliet lielÄka par VenÄru un Saules sistÄma pÄc sadursmes bÅ«s sistemÄtiskÄka, taÄu Zemes orbÄ«ta necietÄ«s,Â» saka Å½.LaskÄrs.

NiecÄ«ga iespÄja

Kad zinÄtnieki tuvÄk papÄtÄ«ja Marsa un Zemes likteni, atklÄjÄs, ka piecos scenÄrijos satuvinÄÅ¡anÄs novedÄ«s pie Marsa izmeÅ¡anas no Saules sistÄmas. 200 gadÄ«jumos paredzÄta sadursme un 48 gadÄ«jumos tajÄ bÅ«s iesaistÄ«ta Zeme.

Lai arÄ« planÄtu orbÄ«tas Å¡Ä·iet nesatricinÄmas kÄ klintis, tÄ nebÅ«t nav - debesu Ä·ermeÅu ceÄ¼u var pamainÄ«t lÄ«dzÄ«gu objektu gravitÄcija. Astronomi apgalvo, ka tÄlÄ pagÄtne arÄ« Saules sistÄmÄ planÄtu izkÄrtojums bijis pavisam citÄdÄks. TÄ kÄ saule noveco, tÄ aizvien vairÄk uztÅ«kst, taÄu zaudÄ masu. Tas nÄkamo 7 miljardu gadu laikÄ varÄtu bÅ«tiski ietekmÄt planÄtu stÄvokli. Jo tuvÄk Zemei pienÄks Saule, jo lielÄka iespÄja mÅ«su planÄta paliks karstÄka un Å«dens izgaros. Nav izslÄdzama iespÄja, ka garÄm paslÄ«doÅ¡a zvaigzne kÄdu dienu izraus Zemi un citas planÄtas no Saules paspÄrnes. Tiesa, tÄda iespÄja ir niecÄ«ga. 2001.gadÄ NASA veiktajÄ simulÄcijÄ tika noskaidrots, ka iespÄja Zemei atstÄt Saules sistÄmu vÄrtÄjama kÄ 1 pret 100 000. TaÄu orbÄ«tas maiÅu var izraisÄ«t krietni niecÄ«gÄkas svÄrstÄ«bas, piemÄram, tÄdas lielas gÄzveida planÄtas, kÄ Jupiters, pietuvinÄÅ¡anÄs.

Jaunais modelis apstiprina Å¡Ä«s versijas. Â«Å ie ir pirmie aprÄÄ·ini, kas patieÅ¡Äm atbild uz jautÄjumu par Saules sistÄmas ilgtermiÅa stabilitÄti,Â» vortÄlam Space.com saka G.Loflins. ViÅÅ¡ uzsver, ka franÄu kolÄÄ£i ir pirmie, kuri nav balstÄ«juÅ¡ies tikai planÄtu kustÄ«bu, bet arÄ« ÅÄmuÅ¡i vÄrÄ ÄrÄjos spÄkus kÄ citu objektu radÄ«to gravitÄciju.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!