Zaudējumi, ko piedzīvoja Latvijas 2. un 3.līmeņa aktīvie pensiju plāni pēdējos 12 mēnešos, ir īstermiņa parādība, kas skaidrojama ar akciju vērtību kritumu visā pasaulē, taču tieši šie plāni būs arī lielākie ieguvēji brīdī, kad fondu tirgus sāks atgūsties no krīzes — šādi Hansa fondu direktors Harijs Švarcs vērtē aizvadītā gada pensiju pārvaldnieku veikumu. Hansa fondu pārvaldītais pensiju plāns Dinamika, kam Latvijā ir vislielākais dalībnieku skaits, pēdējos 12 mēnešos ir strādājis ar 7,37% "mīnusu", līdzīgā situācijā ir bijuši arī vairāki citi aktīvas ieguldījumu stratēģijas plāni. Pārvaldītāji gan uzsver: par zemo īstermiņa ienesīgumu būtu jāuztraucas tikai tiem aktīvo plānu dalībniekiem, kuriem līdz pensijas vecumam ir palikuši mazāk nekā pieci gadi, pārējiem ir jāņem vērā, ka pensijas uzkrāšana ir ilgtermiņa process, kura gaitā iespējami gan kāpumi, gan arī kritumi.
Katram sava stratēģija
Pensiju 2.līmenis ir uzkrājošā pensiju sistēma, kas dod iespēju veidot papildu uzkrājumus 1.līmeņa nodrošinātajai valsts vecuma pensijai. 2.līmenī veiktos maksājumus pārvalda privātie fondi, un katrs dalībnieks pats izvēlas gan pārvaldītāju, gan ieguldījumu stratēģiju — konservatīvo, sabalansēto vai aktīvo.
Vispopulārākie Latvijas iedzīvotāju vidū ir aktīvie plāni — tajos ir iesaistījušies ap 780 tūkst. cilvēku. Parex Asset Managements (PAM) prezidents Roberts Idelsons skaidro, ka brīdī, kad šie plāni sākuši parādīties, akciju ienesīgums bija diezgan augsts, tādēļ cilvēki labprāt bija izvēlējušies uz akciju ieguldījumiem orientētus plānus. Taču patlaban situācija ir mainījusies: tieši aktīvie plāni pēdējā gadā uzrādījuši lielākus zaudējumus, kuru apjoms svārstās no 0,18% līdz 7,37%. Dažiem aktīvo plānu pārvaldītājiem gan izdevās šajā periodā strādāt arī ar plusu. SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds uzsver, ka ienesīgums ir tik ļoti atšķirīgs dažādo ieguldījumu stratēģiju dēļ. "Daži pilnībā paļaujas uz ilgtermiņa prognozēm un neveic būtiskas izmaiņas ieguldījumu struktūrā, citi šīs izmaiņas veic, pielāgojoties izmaiņām makroekonomiskajā situācijā un finanšu tirgos," viņš norāda. Taču arī nogaidīšana šajā situācijā ir pareiza stratēģija — tikai tas būs redzams ilgākā laika periodā, norāda R.Idelsons. "Redzot, ka akciju cena samazinās, pārvaldītājs var sākt vairāk orientēties uz ieguldījumiem obligācijās, kas mazāk ir pakļautas īstermiņa svārstībām, taču arī to ienesīgums ilgtermiņā ir zemāks. Galu galā visi būs plusos, jo runa ir par ilgtermiņa ieguldījumiem," pārliecināts ir PAM prezidents.
Mieru, tikai mieru
Negatīvas tendences tirgū skārušas arī 3.līmeņa dalībniekus — īpaši tos, kas ir ieguldījuši Hansa atklātā pensiju fonda pensiju plānos. 3.?līmenis ir iespēja brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus pensijai — individuāli vai ar darba devēja starpniecību. Hansa fondu direktors aizvadītā gada neiepriecinošus rezultātus skaidro ar to, ka akciju cenas pasaulē šajā laikā ir kritušas aptuveni par 14%. "Jo augstāks ir plāna akciju īpatsvars, jo, akciju cenām krītoties, ir arī lielāka negatīvā ietekme," viņš stāsta un piebilst, ka šī pati loģika strādā arī pretējā virzienā. Atsākoties akciju cenu kāpumam, tieši šie pensiju plāni pirmie no tā iegūs un uzrādīs visstraujāko pieaugumu, paredz J.Švarcs. Viņš arī atgādina, ka neviena cita investīciju klase nevar pārspēt akciju ienesīgumu, tādēļ pensiju pārvaldītāji visā pasaulē uzņemas akciju ieguldījumu risku. "Daudzie pensiju fondi un citi profesionāli līdzekļu pārvaldītāji izvēlas nespekulēt ar grūti prognozējamām ekonomiskām svārstībām un pieturas pie ilgtermiņa stratēģijas, pēc iespējas vairāk savu līdzekļu ieguldot tieši akcijās. Protams, šāda stratēģija nozīmē arī to, ka dažkārt, akciju cenu krituma gadījumā, pensiju plāniem nākas saskarties ar zaudējumiem," fonda stratēģiju skaidro tā direktors.
Jo tuvāk ir pensijas vecums, jo mazākus investīcijas riskus ir ieteicams uzņemties. "Tiem dalībniekiem, kas pensijā ies pēc 10, 20 vai 30 gadiem, nav iemesla bažīties," J.Rozenfelds mierina.
Var iet pie cita
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra savukārt norāda, ka viss ir arī pašu topošo pensionāru rokās: ja nepamierina sava pārvaldītāja darba rezultāti, to reizi gadā var mainīt pret citu. Jo vairāk un aktīvāk dalībnieki sāks interesēties par ieguldījumu plānu darbību, jo lielāka būs konkurence viņu starpā, līdz ar to — arī rezultāti.
Kā iespējamais instruments pārvaldītāju lielākai motivācijai sasniegt labākus ienesīguma rādītājus savulaik tika minēta atlīdzības sistēmas maiņa. Patlaban pārvaldītāju komisija veido noteikto procentu no pārvaldāmo aktīvu summas, tikmēr dažās valstīs tā tiek aprēķināta, ņemot vērā sasniegtos ienesīguma rādītājus. Paši pārvaldītāji gan uz to skatās piesardzīgi. Piekrītot, ka motivācija šajā gadījumā varētu būt lielāka, viņi arī atzīst, ka lielāks būs kārdinājums uzņemties nopietnākus riskus. Ja atlīdzība būtu atkarīga no sasniegtajiem rezultātiem, būtu svarīgi noteikt, ka netiek vērtēts īstermiņa, bet ilgtermiņa rezultāts, domā H.Švarcs. Arī R.?Idelsons tam piekrīt, norādot, ka pie šādas sistēmas būtu jābūt ļoti skaidram regulējumam attiecībā uz risku pārvaldīšanu.